Pēdējā laikā ir vērojamas aizvien raitākas tendences daļai sabiedrības atraisīties no cilvēces progresa un piekopt daudz primitīvāku dzīves veidu. Tūlīt mēģināšu izskaidrot savas domas!...
Pirmoreiz par tādu lietu aizdomājos vēl studiju gados, kad viena mana grupasbiedre (tagad dr.Dina Ceple) atvēra privātpraksi Stārķa Ligzda, un pa visu Latviju izplatījies mājdzemdību vilnis. Dzemdēt mājās...kāpēc?...kāpēc atļauties riskēt, atteikties no medikamentiem (dzemdību procesā pielietot tikai dabiskas vielas), un jaundzimušā neonatologa izvērtējuma? (es prātoju, arī kā ārste) Vēlāk, gaidot savu trešo bērnu, ar lielu interesi izlasīju Dinas grāmatu par šo pašu tēmu ''Gaidības un radības ar prieku''. Iespaidā gribēju arī dzemdēt mājās, kopā ar Dinu. Bet, par spīti manām iecerēm, dēls pieteicās 37.nedēļā, tad ar nenobriedušām plaušām vēl nedēļu ārstējām viņu intensīvās terapijas nodaļā. Kad gaidījām Akvelīnu (ceturto, jaunāko atvasīti) vīrs neatbalstīja domu par mājdzemdībām, tīri medicīniski baidoties no neparedzamiem sarežģījumiem.Viņš arī mēdz pajokot par šō tēmu, ka tas, viņaprāt, Latvijā ir tāds kā modes kliedziens. Pat Zatlera mazbērni, lūk, dzimuši mājās :-) Un, vēl, visu slavenību dzimušie bērni ir aprakstīti dzeltenajā presē, ar īpašu atzīmi - "dzimuši mājās''...
Modes kliedziens ir arī viskautkas EKO! Piemēram, eko sadzīves ķīmija, kosmētika, pārtikas produkti utt. Arī šo es atbalstu, protams, nepārspīlējot. Kā tieši nepārspīlējot? Es nepērku truša gaļu eko veikaliņos par reāli pārspīlētu naudu. Nepērku eko kumelīšu sejas krēmu, jo tāds neko daudz nevar atrisināt uz sejas, vai nemazgāju veļu ar dārgajiem ziepju kastaņiem, jo pēc tiem veļa nekļūst tīra... Ok, viņa ir tīra, bet man vajag baltu halātu, vai baltās zeķes, nevis pelēcīgas! Bet, es pirku eko pamperus un ļoti piekasos pie ēdiena (lai tas ir labs, kvalitatīvs). Neatceros, kad pēdējo reizi pirkām pusfabrikātus, vai jebkad krējuma, vai siera izstrādājumus... Pateicoties mūsu dārzam, visu ziemu dzeram dabīgu ābolu sulu un ēdam zaptes. Man ir trakā doma par kazu un vistiņām :-)...bet pagaidām varu palielīties ar dzeltenu brīnumu - medu, kuru ievācām no diviem mūsu pašu bišu stropiem!
Tagad, kad bērni ir paaugušies, un ir pienācis skolas laiks, uzzināju par tādu kā mājmācību! Mājmācība nozīmē to, ka oficiālā kārtā vecāki var apņemties pasniegt kādu/-us skolas priekšmetu savam bērnam paši!
Es labprāt pasniegtu saviem bērniem kādu priekšmetu, nevis tāpēc, ka apšaubu citu pedagogu spējas un iespējas, bet lai vairāk kontaktēties ar bērniem (...) Tā ir nopietna viela pārdomām...cik daudz un cik kvalitatīvi mēs kontaktējamies ar saviem bērniem?
Man gribētos dzirdēt, ko citas mammas domā par mājmācību?
Saistītie linki:
www.tavaskola.lv
http://www.calis.lv/berni/skolens/majmaciba/
http://mammassmaids.net/2012/08/06/ieskats-majmacibas-seminara/
Lai visiem jauks un krāsains oktobris!!!
Pirmoreiz par tādu lietu aizdomājos vēl studiju gados, kad viena mana grupasbiedre (tagad dr.Dina Ceple) atvēra privātpraksi Stārķa Ligzda, un pa visu Latviju izplatījies mājdzemdību vilnis. Dzemdēt mājās...kāpēc?...kāpēc atļauties riskēt, atteikties no medikamentiem (dzemdību procesā pielietot tikai dabiskas vielas), un jaundzimušā neonatologa izvērtējuma? (es prātoju, arī kā ārste) Vēlāk, gaidot savu trešo bērnu, ar lielu interesi izlasīju Dinas grāmatu par šo pašu tēmu ''Gaidības un radības ar prieku''. Iespaidā gribēju arī dzemdēt mājās, kopā ar Dinu. Bet, par spīti manām iecerēm, dēls pieteicās 37.nedēļā, tad ar nenobriedušām plaušām vēl nedēļu ārstējām viņu intensīvās terapijas nodaļā. Kad gaidījām Akvelīnu (ceturto, jaunāko atvasīti) vīrs neatbalstīja domu par mājdzemdībām, tīri medicīniski baidoties no neparedzamiem sarežģījumiem.Viņš arī mēdz pajokot par šō tēmu, ka tas, viņaprāt, Latvijā ir tāds kā modes kliedziens. Pat Zatlera mazbērni, lūk, dzimuši mājās :-) Un, vēl, visu slavenību dzimušie bērni ir aprakstīti dzeltenajā presē, ar īpašu atzīmi - "dzimuši mājās''...
gaidot Akvelīnu, savu bio ceturto bērnu. 2010.gada septembrī. |
mūsu dārza labumi |
Es labprāt pasniegtu saviem bērniem kādu priekšmetu, nevis tāpēc, ka apšaubu citu pedagogu spējas un iespējas, bet lai vairāk kontaktēties ar bērniem (...) Tā ir nopietna viela pārdomām...cik daudz un cik kvalitatīvi mēs kontaktējamies ar saviem bērniem?
Man gribētos dzirdēt, ko citas mammas domā par mājmācību?
Saistītie linki:
www.tavaskola.lv
http://www.calis.lv/berni/skolens/majmaciba/
http://mammassmaids.net/2012/08/06/ieskats-majmacibas-seminara/
Akvelīnai ļoti patīk zīmēt un būt manā tuvumā. Man ļoti patīk viņu vērot un jūsmot par viņas mākslas darbiem :-) |
Lai visiem jauks un krāsains oktobris!!!
Interesants temats.Pilnīgi piekrītu, ka visu , kas ir ar mēru un saudzīgs citiem var atbalstīt un tas pat jādara.Esmu ļoti bailīga, jebšu piesardzīga pēc dabas, varbūt tāpēc arī dzīve mani nav žēlojusi.Visus savus trīs bērnus pasaulē laidu stingrā mediķu ielokā.Varbūt tāpēc, ka lai tiktu pie sava pirmā dēliņa dabūju viņu izgulēt nevis iznēsāt un viņš man bija tik dārgs, ka pat neiedomājos, ka varētu būt savādāk.Taču ar prieku klausos, ka bērni dzimst mājās bez sarežģījumiem un laimīgā vidē.Man liekas , ka it visā vienkārši vajag apsvērt plusus un mīnusus.Arī mājmācība drošvien nav slikts variants.Esmu pedagogs mākslu jomā, bet ...savus bērnus mācīt pati negribētu, daru to ikdienā nepiespiesti, papildinot viņu jau iegūtās zināšanas.Es apbrīnoju savos bērnos vēlmi zināt, jo ar viņiem visiem ir bijis tā, ka ap trīs gadu vecumu es jūtu, ka manis ir par maz, vajag citus viedokļus, citus cilvēkus,un citu sabiedrību.Tad viņi var izvēlēties sev vajadzīgo.Taču atbalstu arī ideju par mājmācību, jo ir bērniem, kam tieši tas būs nepieciešams.Vienkārši jāizvērtē prioritāte!Kāpēc ne, ja tā ir labi tieši man un manam bērnam!
AtbildētDzēstvienmēr domāju, ka baidās tie gudrākie. muļķiem, savukārt ir vienalga. un vienalga kāpēc tiem ir vienalga, vai nezināšanu, vai vienkārši iedzimtā dulluma dēļ.....
DzēstMājdzemdības uztveru tikai un vienīgi kā ārstu biznesu, lielisku ienākumu avotu. Ja mājdzemdības topošajiem vecākiem izmaksātu tikpat cik dzemdības stacionārā, t.i., neko, šaubos vai kāds ārsts vispār uz kaut ko tādu parakstītos...
AtbildētDzēstAr zaļo dzīvesveidu, manuprāt, ir tāpat kā ar skaistumu - kā teica kāds izbijis politiķis - tas nāk no iekšām. Neticu tādiem "zaļajiem", kas plātās, ka šķiro atkritumu nez cik frakcijās, bet tai pat laikā nomet izsmēķus, izspļauj košļeni, kur pagadās u.t.t.