otrdiena, 2013. gada 29. oktobris

Kokons

Sveikas rokdarbnieces!
Sveikas  manas uzticīgas bloga lasītājas!


 ...turpinot iesāktu Merino tēmu, vēlos padalīties ar savu jaunu Hibrīdprojektu, - tamborētu trīskrāsu zīdaiņa kokonu.
Par hibrīdprojektiem man gribās saukt tos, kur esmu apvienojusi dažādas tehnikas un izejmateriālus, līdzīgi, kā šajā gadījumā, - tamborējums ar iešūtu trikotāžas oderi, kokvilnas rišiņām un atlasa lencēm. 


Kokons, pēc būtības, līdzīgi kā dzemde, ir kabata, kura silda un nedaudz ierobežo zīdaiņa kustības. 

Ir redzēti dažādi kokoni, taču es biju iespaidojusies no vienas amerikāņu adītājas, kuras darbus ieraudzīju ravelry, zem nika Duffay. Gribēju pat nokopēt viņas skaisto kokonu, taču rezultāts ir sanācis pilnīgi atšķirīgs. Tas priecē :-)

Tamborēt Wavy Shell Stitch musturu, var iemācīties ar youtube video palīdzību :-)

Oderēšanas pocess

Jauku un kreatīvu nedēļu vēlot,
ALISE.

pirmdiena, 2013. gada 21. oktobris

Noro Nr.2

Gada sākumā tapa mana pirmā Noro jaka. Šodien gribu palielīties ar savu otro Noro mēģinājumu, jeb mežģīņotu tuniku!


Nebūtu vērts daudz rakstīt un jūsmot par šo adījumu (primitīvs divu taisnstūru savienojums!), ja tas nebūtu ādīts no tās maģiskās Noro dzijas. Daudzas rokdarbnieces jau ir personīgi pazīstamas ar Noro, taču daudzas par to ir tikai dzirdējušas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka LV šī dzija ir maz kur atrodama. Tā ir arī pamatīgi dārga! Viens kilograms dzijas maksā gandrīz 120 lvl. Rokdarbnieces no LV perifērijas var iepirkties caur internetu. Taču šādi iepērkoties iztrūkst dzijas apčamdīšanas moments, un, ņemot vērā Noro krāsainību, saņemot paciņu var būt gan patīkams, gan nepatīkams pārsteigums...
Savus Noro līdz šīm brīdim esmu pirkusi klātienē, Vecrīgā, veikalā Hobbywool (www.uzadi.lv)

Atkārtošos, sakot, ka vēl joprojām neesmu pārliecināta, ka esmu kļuvusi un palikšu par lielu Noro fanu. Taču www.raverly.com esmu grupas Nuts on Noro dalībniece :-)
Apģērbi veidoti no Noro ir ļoti raibi un...strīpaini, šā vai tā...
Strīpojuma dēļ to ir grūti adīt. Vislabāk ir izvēlēties modeli, kurš būtu jāada vienā gabalā (piemēram, reglāns no augšas), lai strīpas izvietotos daudz maz simetriski. 
Savā otrā Noro mēģinājumā, eksperimentēju, necenšoties ievērot simetrijas likumus. Tunika adīta no divām atsevišķām detaļām, kuras kopā tika satamborētas. 
Noro ir pagrūti ārdīt, nevienmērīga dzijas pavediena dēļ. Es centos to adīt ''ļoti šķirdu'', lai adījums būtu viegls un gaisīgs.
Ilgi meklēju Noro piemērotu rakstu un apstājos pie gotiskām mežģīnēm. Taču, šķiet, ka adot Noro, dzijas burvīgums vislabāk parādās labiskajā adījumā.
Ekonomijas nolūkos, Noro var ''atšķaidīt'' ar kidmohēru. Šāds ''ekonomisks'' variants ir ļoti intersants ar to, ka adījumam ir viegls puscaurspīdīguma efekts. Ar kidmohēru ir iespējams plūdināt Noro krāsu strīpas, ka arī koriģēt adījuma krāsu kopskatu (akcentēt, vai notušēt vienu vai otru krāsas joslu).
Adot Noro, process līdzinās gleznošanas mākslai.

Ja neesat mēģinājuši Noro, - es iesaku pamēģināt! No 100gr dzijas var uzadīt skaistu šalli, bet no 150gr iznāks gan šalle, gan cepurīte.

Uzmanību!!! Noro dzijai ir daudzi paveidi!!! Gan mana jaka, gan tunika ir adīti tieši no Flower Bed.

Tunikai izmantoju 180gr Noro Flower Bed Nr.1337. KIDMOHĒRU ŠOREIZ NEPIEVIENOJU.


Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā mani apkārtmēri ir strauji palielinājušies, tunika ir ideāla, sava ietilpīguma un bezformīguma dēļ :-) Tad, kad man nebūs puncis, apkārt likšu ādas jostiņu.

Skaista aptamborēta kakla-plecu daļa ir manas adošās draudzenes Kristīnes roku darbs. Šķiet, ka mums ir izdevies kārtējais intersants kopprojekts :-)

Novēlu, lai jums galva reibst no bagātīgas rudens lapu paletes, un lai visām raiti rokdarbojas :-)

ALISE.





ceturtdiena, 2013. gada 17. oktobris

MAMMY ♥

Man ir balts un nebeidzams prieks par savu jaunu adītu kleitu! Adīju, adīju, kāmēr beidzot noadīju!
Projekts uzsākts pirms gada, autoceļojumā pa Igauniju.
Ļoti ilgi adīju piedurknes, bet vēl ilgāk gāja ar kleitas oderes pašūšanu :-)
Odere, pēc būtības, ir trikotāžas apakškleitiņa.

Dzija - dabīgi balta Filati BBB Levis kokvilna ar nelielu sintētikas piedevu. Modelis - no žurnāla Sandra, taču nedaudz pārveidots. Oriģināli, tā bija gaiši zila tunika ar īsām piedurknēm. Es, savukārt, noadīju kleitu ar garām piedurknēm.


Kleita ir gan silta, gan ''elpojoša''. Padodas un labi pieguļ visiem figūras reljefiem, bet pēc mazgāšanas atkal, kā tikko jauna uzadīta. Var gan mazgāt veļasmašīnā, gan žāvēt veļas žāvēšanas mašīnā! Ļoti pateicīgs izejmateriāls, kurš neprasa īpašas rūpes. Tātad, vērtējot Filati BBB Levis, dzijai dodu piecas zvaigznes!


Mans puncis ir sasniedzis maksimālu izmēru, jo palika praktiski pēdējas grūtniecības nedēļas... Domāju, ka kleita labi derēs man arī pēc dzemdībām, tieši sava nenoteikta izmēra dēļ :-)
Skaisti izskatās ar baltām mežģīņotām zeķubiksēm/zeķēm un gariem zamšādas zābakiem ♥...


Dažas bildes no kleitas tapšanas procesa:


Ak vai, cik labs ir darbs, kurš ir padarīts! 
Nu ko, atkal būšu mudinājusi cienījamās rokdarbnieces nobeigt kādu sen iesāktu darbiņu???...
Un es gribētu, lai jūs noteikti ar mani padalītos ar rezultātu!
Lai jums veicas!!! 
ALISE.

Mazā Merino Pasaule

Līdz mūsu bērniņa nākšanai pasaulē ir palicis pavisam nedaudz...
Šoreiz, bērna gaidīšanas laiku labprāt pagarinātu. Un, neskatoties uz to, ka fiziski jūtos grūti, ar manu garīgo pasauli viss ir vislabākajā kārtībā! Miers, slinkums un lēnais dzīves baudījums :-)

No smalkās merīnvilnas, esmu noadījusi savam gaidāmajām bērniņam pirmo jaciņu un cepurīti!
Silta un smalka merīnvilna debešķīgos toņos, pirms dažām nedēļām nopirkta veikalā Carnevale.

Krāsas: mazliet sviestiņa, mazliet pieniņa, mazliet brūnā cukuriņ...


Man iepatikās ''testēt'' dažādas jaunas dzijas. Par konkrētu dziju, no manis ir vislabākās atsauksmes. Rekomendēju to smalkiem un siltiem darbiem. Adīju un tamborēju ar 2,5 nr. adatām / 3,0 nr. tamboradatu.


Internetā izlasīju daudz par brīnišķīgām merīnvilnas īpašībām. Galvenā īpašība, cik sapratu, ir merino vilnas spēja nodrošināt optimālu termoregulāciju starp ķermeņa un apkārtējo, jeb gaisa temperatūru. Tāpēc merīnvilnu plaši izmanto profesionālajām sporta drēbēm, un zīdaiņu / bērnu drēbēm.

Jauns process! Kā var apstāties rokdarboties, ja gaidu mazu brīnumiņu, un galvā tik daudz rokdarbu ideju? Nevar! Tamborēju zīdaiņu kokonu.


Wavy Shell Stitch! atkal apgūts pašmācības ceļā, ar youtube video palīdzību :-)
Mani pamatīgi uzjautrināja, ka kārtējo reizi, tamborēt māca vīrietis :-) !!! 

Kokonam ir paredzēta kokvilnas odere. Tikko to iešūšu, - noteikti palielīšos!

 JAUKU DIENU!
ALISE.




  

svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ābolīši...

Šīs rudens ir klāt ar bagātīgu ābolu ražu mūsu piemājas dārzā!


Visvairāk ābolīši mums garšo tāpat vien, svaigā veidā. Taču kā jau katru gadu, arī šoruden, taisām ābolu sulas.
Tas nav viegls darbs - novākt ābolu ražu!
Vispirms jau, tas ir fiziski grūti.
Otrkārt, tas prasa nelielu pieredzi. Būtu žēl, ja sulas, kurās ir ieguldīts liels darbs, piemērām, sarūgtu...

Ko mēs darītu bez saviem lieliem grāpjiem?
Un, kur citur, ja ne vecā dārza mājiņas virtuvē, varētu uzkarsēt vairāk par 100L sulas?


Sulu spiešanai, karsēšanai un liešanai burkās, ar dienu ir par maz! Darbs bij turpinājies līdz vēlajai naktīj. 


Kādu vakaru našķojāmies ar krāsnī ceptiem ābolīšiem (ar cukuru, kanēli un putukrējumu).
Būs vien kādu dienu jāizcep arī ābolu šarlote...


Tā tik skaties,- viens, divi un ābolu sezona būs galā...nenoguli to!

ALISE.

svētdiena, 2013. gada 6. oktobris

Veclietu pārvērtības

Skaista un liela lāde - 18.gs. vīra dzimtas mantojums.
Lāde bija gadu-gadiem ''marinēta'' šķūnī, kāmēr tai nepieķeros es.
Dot lādei jaunu izskatu un jaunu dzīvi, pašrocīgi man noteikti nebūtu sanācis... Restaurācijas darbu labi izdarīja viens vietējais kokapstrādes meistars.

PIRMS
PĒC

Es ļoti priecājos, ja kādai veclietai izdodas dot jaunu izskatu, un attiecīgi jaunu dzīvi.
Piemērām, agrāk, šajā lādē glabāja graudus, bet tagad tā kalpo par frotē dvieļu glabātuvi musu jaunajā vannasistabā.
Tiesa gan, ka veclietu remonts (restaurācija) izmaksā dārgi. Bet, veclietām ir savs, vārdos neaprakstāms šarms. 

Mūsu mantojumā vēl ir dažas nerestaurētas lietas, kuras ''stāv rindā'' pēc sava jaunā izskata un jaunās dzīves... (viena lielākā lāde, svari, gludeklis,...) Par tām noteikti vēl kādreiz stāstīšu!


Lādē atradu arī skaistu izšūtu dvieli un galda segu. Viss ir izmazgāts un gan jau tiks lietots...
Paldies maniem bērniņiem par palīdzību šo dārgumu bildēšanā! :-)

Viņi neplēš, bet rāda!

trešdiena, 2013. gada 2. oktobris

Rudens noskaņojums gaidībās...

Pirmā mana gaidāmā bērniņa guļamvieta būs pītais šūpulis, kurā jau kādreiz, savus pirmos dzīves mēnesīšus izgulējuši vecākie brālis, un trīs māsiņas.
Katru savu bērniņu gaidot, biju iekārtojusi šūpuli savādākās krāsās.
Šoreiz, šķiet, tāds rudens šūpulis sanācis :-)...


Gultasveļa pašūta no veca, ilgus gadus manas omītes skapī nostāvējušā plāna kokvilnas auduma gabala.
Dziju tamborētai segai piemeklēju gan savos krājumos, gan ''Kristas Rokdarbos''.
Šai sedziņai ir izdevies intersants vilnīšu reljefs. Vēl viena feina detaļa - kokvilnas auduma maliņa. Maliņa ir feina, kaut vai tāpēc, ka iekš tās paslēpti visi diegu gali :-)
Segas izmērs - 90 x 90 cm.


Varu teikt, ka esmu pilnībā ''atkodusi'' vilnīšus, un labprāt tamborētu tos vēl un vēl...gan jau jūs vēl redzēsiet!

P.S. Dažas bildes no segas tapšanas procesa:


...ar rudenīgiem sveicieniem!
ALISE