svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ābolīši...

Šīs rudens ir klāt ar bagātīgu ābolu ražu mūsu piemājas dārzā!


Visvairāk ābolīši mums garšo tāpat vien, svaigā veidā. Taču kā jau katru gadu, arī šoruden, taisām ābolu sulas.
Tas nav viegls darbs - novākt ābolu ražu!
Vispirms jau, tas ir fiziski grūti.
Otrkārt, tas prasa nelielu pieredzi. Būtu žēl, ja sulas, kurās ir ieguldīts liels darbs, piemērām, sarūgtu...

Ko mēs darītu bez saviem lieliem grāpjiem?
Un, kur citur, ja ne vecā dārza mājiņas virtuvē, varētu uzkarsēt vairāk par 100L sulas?


Sulu spiešanai, karsēšanai un liešanai burkās, ar dienu ir par maz! Darbs bij turpinājies līdz vēlajai naktīj. 


Kādu vakaru našķojāmies ar krāsnī ceptiem ābolīšiem (ar cukuru, kanēli un putukrējumu).
Būs vien kādu dienu jāizcep arī ābolu šarlote...


Tā tik skaties,- viens, divi un ābolu sezona būs galā...nenoguli to!

ALISE.

3 komentāri:

  1. Tik daudz ābolu sulas!!!!!Kārtīgi esat pastrādājuši!
    Mēs parasti ceptos ābolīšus ēdam ar saldējumu,iesaku izmēģināt.

    AtbildētDzēst
  2. grandiozi kvantumi! Ziemai esat sagatavojušies godam! :)

    AtbildētDzēst
  3. Ui, ku mājīgi un cik liels darbs padarīts!

    AtbildētDzēst