svētdiena, 2017. gada 29. oktobris

Lai bērnam silti un ir jautrs izskats

Mani bērni ir pieraduši, ka es adu. Ar katru gadu, pēc mammas adījumiem aug lielāks ieprasījums un izveidojas garāka rinda. Vēlmes ir dažādas. Šobrīd aktuāli ir cepures un cimdi.
Kad pienāca Akvelīnas kārta, viņa ļoti precīzi teica. ka grib cepuri ar diviem bumbuļiem un bizēm.
Tā teikt, special order!
Dzija īslandiešu Kambgarn hot fuksia un navy blue krāsā. Šī dzija jauvir izmēģināta manās dzeltenajās zeķēs un labi novērtēta. Tā ir feina, plika, mīksta un bagātīgu krāsu paleti.
Zinu, zinu, ka visi kas lasa manu specifisko blogu, māk adīt! Bet, šoreiz ielieku daudz tehnisko bilžu. Varbūt kādam noderēs. Daudz rakstīt ir slinkums :-)
1. Par cimdiem: Nezinu kas ir pareizi, un kas nav, bet pēdējā laikā es iepraktizējos adīt dubulto valdziņu. Pārlokot to un saadot kopā. To es adu ar vienu dzijas kārtu. Tālāk cimdiņš tiek adīts ar divām kārtām, lai ir siltāk un lai var izveidot jau iepriekš ieplānotu krāsu gradientu.





 

Sorry, ka bildes ir uz gultas fona. Sestdienas agrais rīts un atkal nelaba veselība. Mazliet paadu, iedzeru kafiju un tad, uzlādējoties varu pieslēgties saviem mammas un sievas pienākumiem :-)


Šī ir bilde no svētdienas rīta brokastu galda, uz kuru paskatoties, droši var teikt, ka ja vēlu iet gulēt, jo adi un ļoti agri ceļas arī lai klusumā paadīt, tad vienu rītu tevi iepriecina jau gandrīz gatavs roku darbs, kuram trūkst mazas detaļas... Tās detaļas top ātri, praktiski divu kafijas krūzīšu izdzeršanas laikā!








2. Cepure adīta uz riņķi, arī ar to pašu dubulto valdziņu, kā cimdiem. Taisnstūris, jeb cukurpaciņa.
Bumbuļi pirkti uz dullo, ieraugot sludinājumu feisbukā. Bumbuļi smuki, uz atlasa lencīti. Iepirku vairākus, dažādus. Ērti pielikt un noņemt. Cepures var adīt kaut katru gadu jaunas, un bumbuļus pārlikt no vecas cepures uz jaunu. 
Cepures stūrīšus ar tamboradatu ''izslēdzu no aprites'', lai cepure kārtīgāk pieguļ galvai (bet tā var arī nedarīt).

Un tālāk seko pielaikošanas un iepozēšanas prieki. Šīs bērns gan atšķirībā no citiem manējiem, pagaidām tāds kautrīgs uz fotografēšanos... Un vējš pūta pamatīgs! Ziemas tuvošanās ir gaisā jūtama!


 










 Sveicieni jums no Īslandes ziemeļiem. Akureyri, jeb precīzāk, mūsmājām Eyafjardarsveit piepilsētiņā!



 

ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris

Lāde

Pārceļoties uz Īslandi no Latvijas, esam savākuši dažas mums īpaši svarīgas mantas.
Arī divas mana vīra omes pūra lādes ir šķērsojušas daudzus daudzus kilometrus pa sauszemi un jūru, lai būtu kopā ar mums.
Vasarā, kad diena Īslandē ir praktiski nebeidzas, un gaismas ir ļoti daudz (jo ir polārā diena), man ir radusies vēlme pabeigt sen iesāktu procesu - lādes oriģinālā zīmējuma atjaunošanu.
Lādes restaurācijas procesā zīmējums tika nokasīts, bet palika bildes, pēc kurām varēju zīmēt. Neteikšu ka sanāca identiski, bet nobeiguma efekts IR un lāde jūtas apmīlēta un godam dzīvo savu otro dzīvi!








Par šo 1822.gada brīnumskaista mantojuma atrašanu un glābšanu var lasīt manos vecākos blogierakstos:

http://alise-jautrieburti.blogspot.is/2012/05/parakos-pa-skuni.html
https://alise-jautrieburti.blogspot.is/2014/09/no-matildes.html

Iespējams, būšu arī kādu no jums iedvesmojusi kam līdzīgam!
Lai svētīgas brīvdienas!

otrdiena, 2017. gada 24. oktobris

Rudens-Ziemas ekipējums

Šodien pārlapoju savu blogu un konstatēju, ka agrāk esmu daudz un sirsnīgi blogojusi :-) Rakstīju ne tikai par rokdarbiem, bet arī mājas remontiem, ēdiena gatavošanu, grūtniecību, bērnu audzināšannu, svētku svinēšanu utt... Tad uz kādu brīdi bija ieslēdzies lielais STOP, vai vēlme aizvērt durvis savā privātā pasaulē. Ja izteikties precīzāk, tad vēlme dalīties savā laimē ar citiem (svešiem cilvēkiem) ir pārvērtusies par milzīgu apetīti ēst to laimi pašai, pašiem.

Vēlme blogot ir joprojām, neskatoties uz ātro instagram un fotopostiem tur :-)

Šoreiz, koncentrējoties uz rokdarbiem, stāstu un rādu vēl vienu variantu, kā izmantot dziju atlikumus.
Pagājušo vīkendu no Debbie Bliss Baby Cashmerino ´´astēm´´ uzadīju feinu cepuri savai bērnudārzniecei.


Daudzi darbi vēl top un taps!...
Bet!, es joprojām ne tikai adu, bet nopietni (arvien nopietnāk) strādāju savā ārsta profesijā, audzinu nu jau 4 nepilngadīgus bērnus, esmu sieva savam vīram un mīlu savas mājas, suņus un dabu. Es ēdu savādāk, nekā daudzi citi, rūpējos par savu veselību, ķermeni un izskatu, nedaudz sportoju, ticu Dievam un aizraujos ar cilvēka veselīgas psiholoģijas izzināšanu.
Ja ir jautājumi par šīm tēmām, rakstiet privāti, iespējams, varēsim sirsnīgi aprunāties ´´aizkulisēs´´.

ALISE.

pirmdiena, 2017. gada 16. oktobris

Made for walking!

These boots and socks are made for walking!
Wearing this perfect match, I can enjoy the surrounding nature in many ways.
Last Sunday I was crossing a small waterfall near the place we are living. Gorgeous soft, warm and dry feeling for feet!
I have got many compliments as well when I was going to the grocery shop, because my feet are so bright and it is impossible to not to notice them.
Long knitting process was worth it!




I have knitted my bootsocks of beautiful icelandic Kambgarn 100% fine wool yarn.
Kambgarn is available in every shop here in Iceland, in very wide color chart. I t is not fluffy comparing to famous icelandic Lettlopi yarn, but very soft and delicate. Just love it!


Sjáumst!

svētdiena, 2017. gada 15. oktobris

Šikās zeķes

Zeķu adīšanai veltīju vienu veselu nedēļas nogali, kura nejaukā kārtā sakrita ar manu saslimšanu. Biju spiesta dzīvoties pa gultu, klausīties filmas un adīt.
Norvēģu zeķu dzija Ida (pirkta tepat Īslandē, saimniecības preču veikalā) - ļoti zīžaina un patīkama dzītiņa. Izlietoju akurāti 3 x 50gr fices.
Abas zeķes tika adītas paralēli, ar diviem komplektiem Knit pro zeķu adatām. Ērts veids kā nekļūdities, nedabūt ''otrās zeķes sindromu'' un finišēt ar abaām zeķēm praktiski vienlaikus!
Rezultāts ir ļoti estētisks, nevis praktisks! Beidzot pati noadīju tādas zeķes, par kurām sen fanoju - par smalkvilnas garām mežģīņu zeķem. Esmu apmiernināta! Garums un ad;ijuma elasticitāte, papēdis un purngala noraukums...viss kā pati vēle]ējos!
Tagad vilkšu tās un gulēšu uz dīvāna, kājas liekot apskatē, jo tādas dīvānzeķes tās vien ir!







P.S. turpinājumā - nedaudz praktiskākas zeķes!