Attapos šodien, patiesi gada nogalē, ka neesmu atrādījusi savā blogā daudzus savus 2017.gada adījumus.
Blogs!?! ... Iepriekš biju ar to aizrāvusies vairāk, bet šobrīd nav skaidrs, vai šo manu blogu lasa un ja lasa, tad cik daudz lasa un kādu informāciju lasītāji no tā iegūst?... Kas ir vairāk vajadzīgs - bildes, gatavo darbu atrādīšāna, stāsts par rokdarba tapšanu no tehniskās puses, vai vispār blogošana ir pārvērtusies par biznesa lietu un cilvēki nemaz neblogo, ja tas nenes finansiālu atdevi????
Man rokdarbi ir liels hobijs. Katru gadu jūtu, ka sanāk progresēt, jeb izadīt tehniskāk un aktuālāk. Gaume un rokraksts katram tomēr ir savs, un lidz ar to rokdarbu pasaule ir ārkārtīgi dažāda un intersanta.
Mums jau labu laiku ir īsta ziema, un ir piedzīvotas vismaz divas nopietnas sniega vētras un sniega slazdi. Bet, parakoties savās bilžu galerijās, vēl pirms jaungada iestāšanos, es tomēr gribu parādīt dažas skaistas ''rudens'' lietas.
Šīs ir mans ļoti mīļš džemperis ginger, jeb burnt orange krāsā, kura teiļa daļas raksta salikums ir aizņemts no vietējā Īslandes adīšanas žurnāla. Modelis saucas Weatherman un dažādās krāsu variāciās der gan sievietēm, gan vīriešiem.
Šoreiz neadīju no īslandes vilnas, bet no manos krājumos esošiem Debbie Bliss Baby Cashmerino atlikumiem.
Adīju no apakšas un augšu, bez šuvēm, un mugurpusē ar kakla daļas paaugstinājumu.
Mans augums ir 180 un es teiktu, ka tas ir L-XL izmērs. Mīksts un silts. Adīts vienā kārtā.
Adīt sāku septembrī. Dzija diezgan smalka. Dabiņš bija laikietilpīgs...bet, adot to visai ikdienas dzīvei pa starpu, to iztērēto laiku nepamana.
Mani trīs jaunākie bērni šai laikā ir sākuši trenēties daiļslidošanā - dēls (8), meita (7) un meita (4). Ar sasalušiem pirkstiem daudz adīju ledushallē, kāmēr vēroju savus ledus putniņus :-)
Rezultāts ir labs. Pašai patīk.
Manīju, ka agrāk, daudz rakstīju par ēdiena gatavošanu.
Šajā (ēdiena) jomā man daudz kas ir mainījies, līdz ar emigrāciju.
Interese pret ēdienu ir krietni mazinājusies. Sākumā pārstāju ēst cūkgaļu, tad liellopa gaļu, tad vistas, tad jēru...garšo zivis. Tieši no okeāna un svaigi izzvejotas. Pagatavotas elementāri - cepeškrāsnī ar nedaudz sāls, piparu un citronu sulu. Žēl, ka makšķerēšanas sezona ir tikai vasarā...
Ziemā dzīvoju pieticīgi, uz dārzēņiem, skira, siera, biezpiena, olām...
Jāsaka, ka vietējos veikalos dārzēņu izvēle ir bāzes līmenī...bet nu tomēr! Re, viena vieglās maltītes ideja - krāsnī cepta paprika ar sīpoliem, ķiplokiem un olīveļļu. Pēc cepšanas iepildu tās paprikas laiviņas ar vārītiem savvaļas rīsiem. Ideāli!
Ejot uz un pēc sporta zāles, kur pārsvarā es slēpoju gargabalus, papildus izmantoju proteīnu un aminoskābju dzērienus...
Padalaties ar savām izmaiņām jūsu dzīvēs, jaunām garšām un nodarbošānām. Būšu priecīga, ja blogs atdzīvināsies.
Turpinājums sekos!