Hmm...
Vīrs lasa žurnālu TIME. Es parasti ļoti reti tajā ieskatos. Mani nedaudz
atbaida glancētie vāki,bet, tas ir iespaids pēc mūsu glancētās preses. TIMES
tomēr ir ar citādāku saturu, - patiesu, globālu skatienu uz dažādām dzīves un
sabiedrības jomām... Es netīšām ieraudzīju vienu no anonsa virsrakstiem EXTREEM
PARENTING un, burtiski "apēdu'' rakstu.
Dr.Wiliam Sears, amerikāņu pediatrs, ir slavens ar to, ka visu mūžu cenšas
apgāzt
modernās vecāku būšanas pamatus. Nu jau ilgus gadus sabiedrībā
ir vērojama tendence, ka bērnu var nebarot ar krūti, jo tas ir apgrūtinoši,
traucē dzimumdzīvi (mīlējoties no krūtīm tek pieniņš), un pat vizuāli bojā
sievietes krūtis!... Bērnu pēc iespējas ātrāk (kā tik iemācījās staigāt) jālaiž
uz bērnudārzu, jo mammai ir jāveido karjera un jāpelna nauda! Un vispār, mamma
ir nogurusi, sastresojusies un viņai vajag pabūt bez bērna!
Dr.Sears, savukārt, saka, ka bērna laišana pasaulē ir nopietna upurēšanos uz
sava, nevis uz bērna rēķina. Bērnam nav svarīga mammas karjera, toties svarīga
ir
ilgstoša krūtsbarošana,
kopā būšana (visu laiku kopā izmantojot slingus,
banānsomas, ķengursomas, utt...),
kopā gulēšana
(šūpulī, Mozus grozā pie vecāku gultas, vai arī vecāku gultā), un
nemitīga reakcija uz bērna raudāšanu.
Visvairāk mani ieinteresēja tieši pēdējais, jeb
bērna
raudāšana! Man, piecu bērnu mammai ir labi zinams, ka bērnam var
ļaut arī paraudāt! Kaut vai, kaut kur zemapziņā, kļūstot vecākai, es jūtu, ka
tas nav labi. Konkrēts piemērs bija vakar: mans trīsgadnieks pirms iemigšanas
dikti raudāja, gulēdams savā gultiņā, galīgi pārguris. Es zinu, ka varētu
nereaģēt uz to raudāšanu un pēc 10 minūtēm viņš tik un tā aizmigtu. Nē! Mans
bērns neaizmigs asarās! Tas ir garām! Un, ticiet man, arī es, pārgurusi, nācu
viņu samīļot, ielīdu viņa gultiņā, atvēru grāmatu par vilkiem, un pat nelasīju,
bet ar dēla rociņu glaudīju uzzīmētus mazus un pūkainus vilcēnus un stāstīju
cik ļoti es viņu mīlu... Es mīlu savu bērnu un gribu lai viņš to zin! Kāds
vispārīgi ir mans mērķis? Arī tajā brīdī, mans mērķis nav tikai dabūt bērnu
gulēt, bet gan izaudzināt viņu par krietnu, veselu vīru. Mīlošu un gādīgu vīru
savai sievai, tēvu saviem bērniem. Un, lūk, spēcīga raudāšana var bojāt bērna
smadzenes un izraisīt psihiskas saslimšanas. Pētījumi secina, ka raudulīgi
bērni biežāk cieš no uzmanības deficīta, hiperaktivitātes. Ir vērts
aizdomāties! Vai nē?
Intersanti fakti: Dr.Sears sākotnēji studējis katoļu
seminārijā, lai kļūtu par mācītāju. Tomēr, vēlme pēc savas ģimenes lika viņam
atteikties no mācītāja amata. Viņš turpināja studēt medicīnu. Apprecējās ar
medmāsu vārdā Martha. Dzīveslaikā abi tika pie astoņiem bērniem. Bērnu vidū ir
dēls ar Dauna sindromu un adoptēta meita. Trīs no bioloģiskiem bērniem dzima
slimnīcā, bet četri mājdzemdībās. Trīs viņu dēli arī ir ārsti.
1992.gadā pirmoreiz publicēta Dr.Sears
grāmata The Baby Book;
1997.gadā iznāca The Baby Book evaņģēliskā
versija The Complete Book of Christian Parenting & Child Care.
Patreiz, Dr.Sears ir 72 un viņam ir sava
mājas lapa www.AskDrSears.com
Noskaties video www.time.com/searsvideo