sestdiena, 2012. gada 30. jūnijs

Sarkans noskaņojums

Vasara nāk lēni :-(
Gan pa dienu, gan vakaros, joprojām ir vēsi.
Mana jaunākā meitiņa ir izaugusi no manis adītām mazjaciņām un es nolēmu uzadīt viņai jaunu. Vēsajam laikam Akvelīnai top apaļjaka, jeb ''dzirnaviņu'' tipa jaka, no plānās itāļu pusvilnas. Sarkanās, ķiršu un baltās dzijas virpulis. Atliek uzadīt otru piedurkni un jaka būs gatava...


Bildēju dārzā, uz dārza šūpolēm. Fonā ir veca ''granny'' sega, bet priekšplānā vēl viena maza jaciņa no tās pašas dzijas.

Manas balkona puķes - petūnijas un begonijas
bērns, kuram patreiz adu...
...bez adīšanas un tamborēšanas es vēl apdaru ikdienas mājas darbus, kā piemēram, izmazgāju un izzortēju veļu. Bet, tad nāk vakars un vakarā noklausos kādu filmu. Rekomendēju šo - ''Zaudētie apskāvieni''. Skaista, emocionāla filma par mīlestību...

sarkanas vakariņas
Krāsainas brīvdienas visiem!!!
 
♥ ALISE

svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

Viens gastronomiskais roku darbs

Pēdējās dienās nebija laika ne adīt, ne tamborēt... Nakti pirms Līgo dežūrēju, bet nākošo dienu veltīju svētku galdam. Un ar vienu gastronomisku roku darbu varu palielīties! Ar meitu palīdzību izvārīju Jāņu sieru.
Sieram izmantoju:
360gr biezpiena 9%
3 lauku olas
ķimenes
1 l lauku piena
100gr saldā krējuma
1-2 tējk. sāls
marles siera siešanai man nebija; izmantoju vienu plānu kokvilnas spilvendrānu.


Anna un Paula nepārtraukti maisīja, 20 min.

Siers zem sloga. No sķidrās frakcijas sanāk labas pankūkas, tik pievieno miltus...

Annele
pirms sēsties pie galda, izlaidām pa mūsu ciematiņu ar ričukiem
Garšīgus un jautrus svētkus!

trešdiena, 2012. gada 20. jūnijs

Nedaudz ēdu un nedaudz tamborēju

Tā sanāk, ka jau kuru vakaru sanāk vakariņot vienai.
Mēģinu sevi izklaidēt ar primitīvām lietām, kāmēr vīrs nav mājās :-)
Pa dienu skrienu kā vāvere ritenī, bet vakarā cenšos relaksēties. Ar ēdienu, kopš pavasara sākuma man ir īpašas attiecības. Es cenšos koriģēt savu svaru! Ēdu maz un visu laiku plānoju ēdienu un ēdienreizes. Ja arī tev ir kādi lieki kg, tad ir vērts darīt tāpat. Vienu vientuļo vakaru man bija glaunas, vieglas itāļu vakariņas ar rukolas, cherry tomātu, parmesan, mandeļu skaidiņu un citronsulu salātiem, un glāzi atdzesēta baltvīna.


baby rācija ir laba lieta, lai no attāluma zināt, kas notiek bērnistabā

Dārzā ir sits un saulrietā ir smukas krāsas. Tamborēju cepurītes vidējām meitām...
Citudien, man bija ne tik glaunas vakariņas, teiksim latviešu gaumē...


Mani bērni ceļ māju kājām gaisā. Un es atļauju sev katru dienu uz stundiņu paslēpties dārzā :-)

Annai cepure labi patīk
 Gandrīz vienādas, bet tomēr tik atšķirīgas cepures pēc vienas receptes.

...ikdienā Annai tomēr vairāk sanāk valkāt ķiveri
mani 4 bio bērni. Reti, kad viņus visus var dabūt vienā kadrā
Mums šodien bija saulaina diena. Cerams, ka rīt saulīte neskoposies ar'!

otrdiena, 2012. gada 19. jūnijs

"Ekstrēma" vecāku būšana

Hmm...
Vīrs lasa žurnālu TIME. Es parasti ļoti reti tajā ieskatos. Mani nedaudz atbaida glancētie vāki,bet, tas ir iespaids pēc mūsu glancētās preses. TIMES tomēr ir ar citādāku saturu, - patiesu, globālu skatienu uz dažādām dzīves un sabiedrības jomām... Es netīšām ieraudzīju vienu no anonsa virsrakstiem EXTREEM PARENTING un, burtiski "apēdu'' rakstu.


Dr.Wiliam Sears, amerikāņu pediatrs, ir slavens ar to, ka visu mūžu cenšas apgāzt modernās vecāku būšanas pamatus. Nu jau ilgus gadus sabiedrībā ir vērojama tendence, ka bērnu var nebarot ar krūti, jo tas ir apgrūtinoši, traucē dzimumdzīvi (mīlējoties no krūtīm tek pieniņš), un pat vizuāli bojā sievietes krūtis!... Bērnu pēc iespējas ātrāk (kā tik iemācījās staigāt) jālaiž uz bērnudārzu, jo mammai ir jāveido karjera un jāpelna nauda! Un vispār, mamma ir nogurusi, sastresojusies un viņai vajag pabūt bez bērna!
Dr.Sears, savukārt, saka, ka bērna laišana pasaulē ir nopietna upurēšanos uz sava, nevis uz bērna rēķina. Bērnam nav svarīga mammas karjera, toties svarīga ir ilgstoša krūtsbarošana, kopā būšana (visu laiku kopā izmantojot slingus, banānsomas, ķengursomas, utt...), kopā gulēšana (šūpulī, Mozus grozā pie vecāku gultas, vai arī vecāku gultā), un nemitīga reakcija uz bērna raudāšanu.
Visvairāk mani ieinteresēja tieši pēdējais, jeb bērna raudāšana! Man, piecu bērnu mammai ir labi zinams, ka bērnam var ļaut arī paraudāt! Kaut vai, kaut kur zemapziņā, kļūstot vecākai, es jūtu, ka tas nav labi. Konkrēts piemērs bija vakar: mans trīsgadnieks pirms iemigšanas dikti raudāja, gulēdams savā gultiņā, galīgi pārguris. Es zinu, ka varētu nereaģēt uz to raudāšanu un pēc 10 minūtēm viņš tik un tā aizmigtu. Nē! Mans bērns neaizmigs asarās! Tas ir garām! Un, ticiet man, arī es, pārgurusi, nācu viņu samīļot, ielīdu viņa gultiņā, atvēru grāmatu par vilkiem, un pat nelasīju, bet ar dēla rociņu glaudīju uzzīmētus mazus un pūkainus vilcēnus un stāstīju cik ļoti es viņu mīlu... Es mīlu savu bērnu un gribu lai viņš to zin! Kāds vispārīgi ir mans mērķis? Arī tajā brīdī, mans mērķis nav tikai dabūt bērnu gulēt, bet gan izaudzināt viņu par krietnu, veselu vīru. Mīlošu un gādīgu vīru savai sievai, tēvu saviem bērniem. Un, lūk, spēcīga raudāšana var bojāt bērna smadzenes un izraisīt psihiskas saslimšanas. Pētījumi secina, ka raudulīgi bērni biežāk cieš no uzmanības deficīta, hiperaktivitātes. Ir vērts aizdomāties! Vai nē?
Intersanti fakti: Dr.Sears sākotnēji studējis katoļu seminārijā, lai kļūtu par mācītāju. Tomēr, vēlme pēc savas ģimenes lika viņam atteikties no mācītāja amata. Viņš turpināja studēt medicīnu. Apprecējās ar medmāsu vārdā Martha. Dzīveslaikā abi tika pie astoņiem bērniem. Bērnu vidū ir dēls ar Dauna sindromu un adoptēta meita. Trīs no bioloģiskiem bērniem dzima slimnīcā, bet četri mājdzemdībās. Trīs viņu dēli arī ir ārsti.



1992.gadā pirmoreiz publicēta Dr.Sears grāmata The Baby Book;
1997.gadā iznāca The Baby Book evaņģēliskā versija The Complete Book of Christian Parenting & Child Care.
Patreiz, Dr.Sears ir 72 un viņam ir sava mājas lapa www.AskDrSears.com 
Noskaties video www.time.com/searsvideo

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Lupīnu Svētdiena

Man ļoti patīk vērot dabu. Nevis dzīties pakaļ kaut kam neredzētam, bet saskatīt to, kas ir mums apkārt, tepat, mūsu sētā, pilsētiņā...Jūnija vidū, braucot uz darbu, vienā ceļa posmā,vienmēr ir apbrīnojami skaistas lupīnes! Un tik daudz! Vienu rītu, noliku mašīnu ceļa malā, lai pafotografēt šīs graciozās puķes.




Šorīt bijām uz dievkalpojumu. Baznīcā bija apbrīnojami maz cilvēku. Žēl...
Zinta bija pagatavojusi brīnišķīgas sadraudzības pusdienas (svaigu kāpostu, rīsu un maltās gaļas sautējumu un rabarberu uzpūteni ar pienu)! Baznīcas kafejnīcas galdus rotāja...LUPĪNES!


Arī bērni vienmēr labprāt iet uz baznīcu, jo tur ir svētdienas skola. Pēc garīgās stundas visi spēlējas bazīcas sētā :-)



Par rokdarbiem rakstīšu jaunnedēļ......
Sveicieni visiem!

otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs

Dīvaina dzija

Vēl ziemā iegādājos visai dīvainu Carnevale dziju (50% vilna & 50% akrils)... Patiesībā, to dziju izvēlējās mana meita Anna, skaļi apgalvojot, ka no tādas man viņai jānoada kleita! Es nopirku 2 fices melanžētas un divas fices vienkrāsainas tirkīzā. Tā dīvainā ir tā melanžētā. Iedomājaties krāsu salikumu: pamatā ķieģeļbrūni-sarkans ar tirkīzā, lillā, rozā, gaiši zilu un baltu!  Adot iznāk strīpas. Mēģināju adīt, bet nekādi negāja pie sirds. Kāmēr vienudien nesāku no tās tamborēt visai vienkāršus un skaistus motīvus no viena krievu rokdarbu žurnāla. Ar shēmu ar mani padalījās rokdarbniece un blogere Ceita :-) Viņa arī patreiz tamborē šos motīvus no Noro Cashmere Flavor. Viņai sanāk ļoti skaisti. Noro ir smalki raibāka un kopā motīvi vairāk saplūdīs savā starpā. Man sanāk kontrasti. Bet, man patīk eksperimentēt! Redzēs, kas galu-galā iznāks......



Backgroundā ir mūsu ģimenes uzticamais draugs Mailo. Viņam vienmēr patīk sastādīt man kompāniju :-)


Lūgums visiem dalīties pieredzē arī par saviem rokdarbu eksperimentiem!

Annas Dzimšanas Diena

- Anniņ, kādēļ tu lepojies tā?
- Man seši gadiņi palika maijā!
- Seši? Labi, un kas tad par to?
- Es neteikšu, pats tu to saprast vari!
- Saprast...kā saprast? Es nevaru vis!
- Bet zini, ka tuvojas septembris?...Tad skolā es iešu un tad tas ir viss!


Nosvinēta ir 6.Annas Dzimšanas diena...Mani pārņem gan prieks (par to, ka bērns aug liels), gan skumjas (par to, ka viņa vairs nav un nebūs "mana mazā Anniņa")



Mums bija skaļš burziņš dārzā. Bija sanākuši vismaz kādi 10 bērni... Labi vien, ka mums ir māja un dārzs!
Bērniem par prieku, uz divām nedēļām noīrējām batutu. Tie bij vareni lēkāšanas svētki!
Bērnu galdā liku tradicionālas friškas, grilldesiņas, limonādes visvisādās krāsās, siera nūjiņas un augļus.



Lielā māsa bija sarakstījusi veselu mūzikas kolekciju no youtube. Es rīkoju bērniem disco sacensības, kuru pamatā visiem bija jācenšās dejot un par labāku sniegumu varēja dabūt šokolādes medaļu! Medaļas dabuja visi, pat mazākais brālis, kurš kategoriski atteicās dejot, bet neatlaidīgi piespēlēja dejotājiem uz ģitāras!
Un, finālā ēdām kūku! Biezpiena-biskvita Bārbiju :-)




Nākamajā dienā nejauši ielīdu uzdāvinātajās dāvanās. Un mani īpaši uzrunāja divas:
1. Heseta (Annas draudzene no svētdienas skolas) uzdāvināja paštaisītus taureņu auskariņus. Tās bija tik mīļi iesaiņotas, ka mēs ar Annu nolēmām tos pagaidām paturēt un nesaiņot vaļā...

dāvanaun viens pāri palikušais ielūgums
2.Gustavs uzdāvināja brīnišķigu grāmatu "Jautrā Māksla", kurai klāt pievienoja manuprāt unikālu (nu jau praktiski vintage) 1985.gada viena igauņu mākslinieka zīmētu apsveikuma kartiņu :-)




Uhhh,...nākošā bērnu dzimenīte mūsu mājāsbūs tikai rudenī...
Lai visiem labi svinās!