Rāda ziņas ar etiķeti krāsainie raksti. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti krāsainie raksti. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2020. gada 6. aprīlis

Cotton Merino smalkā ģeometrija

Tik cimperligs adāmprojekts man sen nav gadījies! 
Sīs ir piemērs, kad cilvēks gribēja “nekodīgu” ar rokam aditu dzemperi. 
No sintētiskiem materiāliem es neadu vispār, un, ja vilna neder, tad biju nodomājusi kokvilnu vai merīnvilnu. Drops piedāvāja ideālu kokvilnas un merīnvilnas dziju - Cotton Merino. 
Dziju sūtīju no latvijas dziju veikala www.dzijas.lv
Smukas ''piepūderētas''dziju krāsas šoreiz ideāli Mariuss projektam.

Mariuss ir tradicionāls Norvēģu džemperis, kuru oriģināli ada no tīrās vilnas, trijās norvēģu karoga krāsās. Modelis ir unisekss un, kā jau klasiski norvēģu džemperis - ar iešūtām piedurknēm.
Mariuss džemperi dizainēja norvēģiete Unn Søiland Dale, iespaidojoties no savas tautas rakstiem, 1953.gadā.
Kopek tā laika, džemperis kļuvis par norvēģu ''vizītkarti''. Tā ārkārtīgas popularitātes dēļ, to ada viss iespējāmās trīs krāsu kombinācijās, no dažādām dzijām, gan jaku gan džemperu variantos, gan ar iešūtām piedurknēm, gan ar apaļo teili, utt...

Mana adīšanas metode ir apaļais teilis un bezšuvju (īslandes tradicionālais).




Mazliet par adīšanas procesu: adīju no apakša, uz apaļadatām, uz riņķi džempera stāvu, tad piedurknes. Rakstu sāku izadīt jau pirms stāva savienošanas ar piedurknēm. Tad savienoju, padusē izveidojušos aptuveni 5cm caurumu aizšuvu (var arī saadīt var sašūt ar trikotāžas šuvi, lai šuve nebūtu redzama vispār), un turpināju adīt rakstaino teili uz augšu, samazinot valdziņu skaitu starp raksta rindām.
Apraksti, shēmas pieejamas www.ravelry.com ievadot atslēgvārdu ''Mariuss sweater'' vai ''Mariuss genser''.
Šāds darbiņš, protams, ka prasa adīšnas iemaņas. Dzija forša, tomēr grūtības rada tas, ka vienā dzijas pavedienā ir vairāki smalki savā starpā savērpti diedziņi, kuri šķeļās, un ir pagrūtāk ideāli nostrādāt diegu galu un fiču savienošanas vietas.



Neadu es arī bez ''mēnestiņa'', kakla paaugstinājuma mugurpusē. Mēnestiņš ir sīka, bet ļoti svarīga nianse, ja vēlaties, lai džempera apkakle nelien augšā un nežņaudz priekšpusē kaklu.
Tā adīšnas princips ir nepilnās kārtas. Ļoti skaidri var iemācīties to adīt pašpikojot no Youtube video.


Rezultāts: dzijas īpatnību dēļ ir daudz vairāk patērēts laiks. Pādadīju dažas vietas uz vienkrāsainās stāva daļas, jo bija redzamas fiču savienojuma vietiņas. Adījums tik tiešām nekodīgs! Vilnas daļu dzijā, vismaz manas rokas īpaši nejuta, bet tas noteikti ir tāpēc, ka esmu radusi pie tīrās vilnas adīšanas.

Džemperis dzīvo Austrālijā. Tā bija īpaša vienas mammas dāvana savai lielai meitai!

Pasūtot ar rokām adītu izstrādājumu, ir svarīgi, lai jums kaut kādā zinā simpatizē tā darinātājs!, jo vina noteikti katru valdzinu izada ar savu īpaso enerģiju, savu harismu, savu ES - TEV! 
Es mīlu ik vienu savu klientu un uztveru vinu tik pat individuāli, kā man gribētos, lai vins uztver mani.
Paldies katram, kas uzticas manām rokām!

otrdiena, 2019. gada 15. janvāris

Pink October

Laika mašīna iet un iet uz priekšu! Dabiski tā nav apstādināma. Sapratu to, šodien ieskatoties sava mazliet novārtā atstātā blogā. Pedējais blogieraksts 30.Septembrī! Upss...
Pie melnrakstiem esmu atradusi oktobra sākumā iesāktu, bet nepabeigtu ierakstu par Rozā Oktobri. Kaut arī man neiznāca nopublicēt to laicīgi, nolēmu to tomēr šodien pabeigt.
Jau vairākus gadus es strādāju pie krūts vēža ārstēšanas. Daudzi noteikti zin, ka rozā lentīte ir šīs slimības un tas ārstēšanas, cīņas, cerības, izārstēšanas un citreiz piemiņas simbols.
Īslandē šis slimības aktualitātei, cilvēku izglītošanai, uzmanības pievēršanai ir veltīts vesels mēnesis - Oktobris. Ik gadu, Oktobra laikā notiek ļoti daudz dažādi pasākumi (ārstnieciski, labdarības, izglītības) un pat mūsu salīdzinoši nelielā ziemeļu Īslandes pilsētiņā to pat mazi bērni nevarēja nemanīt.
Šogad mani ļoti uzrunāja fotoizstāde kur dažas no man pazīstamajām krūts vēža pacientēm pozēja atkailinātas.
Īpašas rozā kūkas un rozā šampanieti varēja dabūt jebkurā kafeinīcā, par īpašu cenu. Bērniem skolā bija rozā apģērbu diena. Veikalu, dažādu citu uzņēmumu skatlogi, un pat gaismas stabi ielās bija izrotāti rozā!





Ja kāds vēl nav par to aizdomājies, teikšu vienkārši - aizdomājaties! Pievēršat uzmanību gan sev, gan iespējams savai draudzenei, mammai, māsai, meitai... Starpcitu, ar krūts vēzi mēdz slimot arī vīrieši!, tiesa gan, daudz retāk nekā sievietes, un tāpēc uz tiem neattiecas valsts skrīninga programma.
Vārdusakot, Esiet veseli un gudri!

Mans blogs ir galvenokārt par rokdarbiem, tāpēc nevaru nepastāstīt ko biju sastrādājusi Oktobrī. Nejauša sakritība, bet uzadīju rozā kombinezonu vienai jaukai divgadniecei.




Dzija - īslandes bieza Alafosslopi.

Adu visu laiku. Projekti dažādi. Pārsvarā iesāktus darbus izdodas arī pabeigt!
Fiksās manu rokdarbu bildes var redzēt manā instagram lapā @bruverealise




ceturtdiena, 2018. gada 7. jūnijs

Vasara nāk ar izmaiņām itin visā

Īslandē ir divas sezonas - ļoti gara ziema un salīdzinoši īsa vasara. Nu tik tikko ir beigusies ziema un klāt ir vasara. Ir siltas dienas, kuras bieži mijas ar aukstākām, vējāinām un apmākušos laiku. Bet, ir labi! Jo tomēr, apkārt ir zaļš un šur - tur zied puķes! Kalnu galotnes gan siegā, kā vienmēr. Ir skaisti!


Mūsu bērni ir aizbraukuši prom, savas vasaras brīvdienas pavadīt pie vecvecākiem, Latvijā. Mēs ar vīru un suni esam palikuši mājās, Īslandē, strādājam, bet ceram izrauties uz Dziesmu svētkiem.

Vasaras plānus mazliet sajauca mana veselība. Sakarā ar vēdera sienas rekonstrukcijas operāciju, uz trīs nedēļām esmu izgājusi no ikdienas aprites, un pārsvarā dzīvoju pa gultu un mājām.

Vēl ziemā, bijām ieplānojuši šajā ''bezbērnu'' vasarā iesaistīties Airbnb projektā. Tiem kas zin, nav ko stāstīt, bet tiem kas nezin, īsumā, tas ir mājas viesnīcas pakalpojumi (bed and breakfast, vai tikai bed, vai bed and kitchen un lai paši taisa sev ko grib...)
Sakarā ar manu veselības stāvokli, būtu prātīgi visu atcelt, bet tas ir praktiski neiespējami, jo jau sen, esam saņēmuši rezervācijas 70% vasarai.

Teikšu godīgi, tas ir grūti! Pirmām kārtām, pārkāpt sev un savai komforta zonai, un mājās ielaist svešus cilvēkus. Un, cilvēki ir dažādi! Ar vieniem simpātija, kontakts ir ibenīgs, bet ar citiem emocijas ir ne visai pozitīvas... Bet, būs mums laba pieredze un turpmāk varēsim izvēlēties kā, kad to darīt, un vai vispār to darīt!?!

Jautāsiet, kāpēc vispār iedomājāmies to darīt?!? Atbilde vienkārša - šeit, Īslandē, tas ir ļoti izplatīts vasaras (tūristu) sezonā, un turklāt lieka nauda nekad nav! Ir mums plāns renovēt mājas fasādi un vēl šo-to iegādāties mājai. Nu lūk, tagad māja tam visam pelna, ar nelielu, nē! Lielu manu piepalīdzību!


Paralēli visam, protams, ka es vēl adu!
Ir noadīta ļoti intersanta jaka, protams, atkal no īslandes vilnas, un atkal bezvīļu reglānā no apakšas. Šoreiz rakstu iegādājos Ravelry, no, manuprāt ļoti talantīgas norvēģu sievietes Linka Karoline. Raksts ir ārkārtīgi vienkāršs, un, varētu to tāpat, pēc bildēm nošpikot, bet, laikam esmu sasniegusi zināmu attīstības līmeni, kad aiz cieņas pret cilvēku (autoru), un aiz ļoti lielas mīlestības pret rokdarbiem, nolēmu oficiāli iegādāties patternu! Tāpēc, šoreiz nedalīšos ar shēmu arī ar jums, mani dārgie lasītāji!


 Jaka sākotnēji ir adīta kā džemperis, vidū (kur paredzēta aizdare) atstājot 3 ''kontrolvaldziņus''. Vēlāk, kad darbs pabeigts un ar tamboradatu nostiprinātas topošās aizdares malas, džemperi pārgriezu, tieši ''kontrolvaldziņiem'' pa vidu. Tālāk tiks tamborēta aizdare, piešūtas pogas un sagaidot labu omu - būs arī bildes, kur jaka man mugurā.
Tātad, turpinājums drīz sekos!



 

trešdiena, 2018. gada 23. maijs

Vēl no ziemas rokdarbiem

Pavasaris! Ir, ir beidzot pavasaris arī šeit Īslandē :-)
Kāmēr rakstu šo, pa logu dzirdams kā vīrs pļauj zāli. Pirmo reizi šogad! Zāles pļaušana gan tāda niecīga, salīdzinot ar tiem laukiem, kurus Latvijā regulāri pļāvām (OMG!). Mūsu mājas apkārtne ir akmeņaina, bet neliels zaļais pleķītis tomēr ir.
Ar šo postu novelku resnu strīpu zem manas ilgas, sniegainas, tumšas un ļoti darbīgas ziemas!



Esmu noadījusi vienu ļoti netipisku (krāsu salikuma ziņā) džemperi. Idejas autore un džempera īpašniece ir viena franču sieviete, kuras parametri ir identiski ar manējiem. Raksts - pazīstams Riddari, bet, paskataties, cik savāds tas izskatās rupjākā (vaļīgākā) adījumā un, protams, citās krāsās!


Šīs ''Lazy Boy'' ir mans superērtais adāmkrēsls, ar visām ekstrām, (izņemot apsildi un muguras masāžu :-)) - vīra dāvana. Ļoti mīlu tajā adīt un vienkārši sēdēt un dzert tēju, vai kafiju. Tā ir kolosāla sajūta, apzināties, ka tavs vīrs ciena manu rokdarbošanos un rūpējas par to, lai adot man ir ērti. Bet! šis nabaga krēsls ir gada laika tik ļoti cietis no mūsu bērniem, ka drīz vien būs jādodas uz bodi pakaļ jaunajam... 


Rokdarboties nerokdarbojas, bet mīl gulēt pakājē un morāli atbalstīt manu rokdarbošanos mana četrkājainā draudzene Lotte.




Katrs džemperis ir savā ziņā unkāls. Esmu īstais īslandiešu džemperu fans!




Pēc pēdējiem komentāriem (par kuriem milzīgs paldies visiem!) es saprotu, ka manu blogu tomēr lasa! Lasa gan ''profiņi'', gan iesācēji, gan vispār ne adītāji. Kāds vārds ir jāpasaka par džempera tehnisko pusi: adīts no apakšas uz augšu, uz apli (stāvs, atsevišķi piedurknes), tad savienotas piedurknes ar stāvu, un turpinājumā rakstaina daļa pēc shēmas, ar pakāpenisku valdziņu noraukumu. Dubultā apkakle, un jā, mugurpusē muguras paaugstinājums. Šo adu vienmēr, lai džemperis negāžās uz aizmuguri un priekšā, savukārt, nelien dikti uz kakla. Man šis moments ir būtisks, bet tas nenozīmē, ka tas ir kāds likums! Adīt var dažādi un katrs var izgudrot arī savus knifus! Svarīgākais ir patīkams adīšanas (rokdarbošanas) process, meditācija un vēlamais rezultāts!
Vēl top daži vilnas lielprojekti. Drīzumā parādīšu, bet teikšu godīgi, ka laikam jāņem pauzīte. Nodošos kokvilnas adīšanai un....sava stilizēta tautastērpa izveidošanai!
Mana vīramāte ir sagādājusi ļoti dārgu dāvanu - biļetes uz Dziesmu svētkiem. Vēl nezinu, vai sanāks no darba abiem izrauties un aizbraukt uz Latviju, bet ļoti centīsimies nepalaist garām šo burvīgo pasākumu un iespēju.
Uz tikšanos!

ceturtdiena, 2018. gada 19. aprīlis

Mazliet sarkanas krāsas!...

Sarkana krāsa nemaz nav mana mīļākā, bet! Ik pa laikam, dzīvē iestājas periods, krā man vajag VISU sarkanu :-) Tieši tāds (sarkans) ir šīs Pavasaris.


Bez jaunā sarkana auto, dažām sarkanām drēbēm, nagu laku, lūpukrāsu, sarkana krāsa ievijusies arī rokdarbos!
Trīskrāsu džemperi adīju vienai amerikāņu sievietei pēc parauga. Rakstu nācās uzzīmēt un izrēķināt pašai.


Pavasaris Īslandē (it īpaši mūsu ziemeļu pusē) ir auksts, sniegains un vējains. Burtiski pirms nedēļas nokusa ziemas ledus un sniega kārta uz mājas terases un, ir sākusies gaismas uzvara pār tumsu! Dienas ir garākas un ir palicis krietni siltāks!...
Uz tikšanos nākošos postos!

svētdiena, 2018. gada 8. aprīlis

Marta Bite

Ļoti dīvains šis pēdējais mēnesis ir bijis. Ļoti cīnījos at nespēka in enerģijas epizodēm. Vienu dienu nespēks un nekā negribēšana, savukārt, citu dienu grandiozas idejas un tūlītējs to īstenojums.
Daudz laika, spēka, līdzekļu veltīju nelielām mājas uzlabošanām. Sāku ar tapešu līmēšanu in beidzu ar viesistabas mēbeļu nomaiņu :-)
Vietējā Flea Market bode sanāca ''noķert'' kolosālas veco laiku koka mēbelītes, kuras tika nokrāsotas un ievietotas bērnu vannas istabā. Mazliet vēlāk plānoju turpināt krāsot dekorēt bērnu istabu. Šis-tas ir plānots sienām in logiem. Modern Retro ir manis ļoti iecienīts mājas stils!






Adīt arī adīju! Daudz adīju!
Tapa trīs rakstainie darbi - visi aizlidoja prom uz citām valstīm, pie savām jaunām saimniecēm.
Par diviem no tiem jau dabūju ļoti jaukas atsauksmes. Pagaidām, bildes no zaļo toņu vestes.
Pirmo reizi, šāda tipa adījums, ir adīts no teiļa apakšējās daļas, uz augšu, in tad, no šīs vietas arī uz leju. Dzija - Īslandes Lettlopi vilna.







Ak, jā! Un vēl taču olas krāsotas un Lieldienas svinētas!
Šogad arī ļoti sirsnīgi, taču steigā starp vairākām dežūrām slimnīcā, šie svētki nosvinēti.