pirmdiena, 2016. gada 25. jūlijs

Svārki

"Bez Žēlastības"!
Ja gadu nav vilkts, tātad, kaut kas nav tā kā gribas. Tādā vilnas kleitā man ir par siltu. Toties svārkiem atradīsies daudz plašāks pielietojums. Tāpēc ņēmu un pārgriezu savu Noro kleitu.
Augšā nobeigums ar cauro vīli un i-cord šņorīti. Apakšā pieadīti vairāki cm, lai garāki svārciņi!!!





...un jautrais bunču dancis Jasmīnas izpildījumā :-)))











piektdiena, 2016. gada 22. jūlijs

Soli pa solim

Sveikas rokdarbnieces!

Iespējams, nav aktuāls ieraksts, jo ir "nesezona", bet ņemot vērā manu aizraušanos ar rakstainiem adījumiem, piedāvāju soli pa solim iziet vienas, manuprāt, ideālas cepures anatomijai!
Pirmais, laba iznākuma nosacījums, ir plāna un kvalitatīva dzija.
Šo cepuri es adīju no smalkā (pie ''Itāļa'' pirkta) tvīda. Izmantoju 4 krāsas: sarkanvīna, fuksiju, pelēku un gaiši brūnpelēku.
Pirms ķeramies pie pašas cepures adīšanas, nepieciešams noadīt paraudziņu un izrēķināt vajadzīgu valdziņu skaitu, atkarībā no galvas apkārtmēra.
Manā gadījumā galvas apkārtmērs ir 59cm un es sāku adīt ar 126 valdziņiem.



Adīju ar nr.2 apļāadatām sviķelī, uz riņķi kādus 4 cm, tad vienu rindu kreiliski. Tad vēl 4 cm sviķelī, kāmēr dabon salocīt dubultā, saadot valdziņus kopā iekš 126.


Nākošais posms -  izvēlamies rakstu!
Lieliska, kā vienmēr ir ''200 krāsaini raksti'' grāmata!
Vislabāk skatīties tādus rakstus, kuri cepurei uz riņķi veidotu pilnu raportu.
Es noskatīju rakstu 151.lpp, kas sastāv no 18 valdziņiem un 11 kārtām.
Attiecīgi, savos 126 valdziņos varu izadīt pilnus 7 raportus!
Nomainu adatas pret nr.3.25 un noadu izvēlēto rakstu.


Laikošana ir ļoti svarīga, lai, izmēra ziņā, galarezultāts būtu nevainojams.
Brīdī, kad cepure ir uzadīta maziet vairāk kā plaukstas platumu virs auss augšējā punkta, sāku vienmērīgu raukšanu sešās vietās.
Pāreju uz zeķu adatām. 126:6= 21, tātad, izadu 19 valdziņus, bet 20. un 21. saadu kopā.
Lai nesajūk, raukšanas punktus var iezīmēt ar valdziņu marķieriem.
Tos valdziņus, kuri paliek pāri, nobeigumā savelku ar adāmo dzijas pavedienu nelielā pušķītī.


Ja patīk, var uztaisīt pomponu. Uz lielām galvām man vairāk patīk maza diametra pomponi. Izskatās stilīgi. Ja pomponam apakšā piešuj spiedpogu, tad pirms mazgāšanas to ir ērti nospraust nost.



Ievelku diegu galus un izmazgāju savu gatavu izstrādājumu matu šampūnā.
Zināms, ka tvīda dzija pēc mazgāšanas ''uzbriest'' un paliek daudz mīkstāka. Šo īpatnību ņēmu vērā jau uzsākot adīt, tāpēc izvēlējos mazliet lielāka diametra adatas, nekā vajadzētu. Ja tvīdu uzada pārāk cieši, tad pēc mazgāšanas adījums ir pārāk blīvs un ''neelpojošs''. Nez, vai zemāk redzamās bildēs var redzēt atšķirību???

Un...visbeidzot, patīkams maģiskais brīdis, kad gatavu cepurīti uzliekam galvā!



Bet tagad, steigsimies izbaudīt vasaras priekus, kaut arī šogad latvijas vasara nav īpaši dāsna ar sauli un karstu laiku! :-)))