pirmdiena, 2016. gada 12. decembris

Mani Amerikāņi


Jau veselu gadu tamborēju amerikāņu stila cepures puišiem. Visas ir arī aizlidojušas uz ASV un tur priecē un silda savus valkātājus. Beidzot, man ir tapis komplekts amerikāņu meitenei Annai, kurš jau ir aizlidojis uz Konnektikjūtu. Ups, un vēl viens pasūtījums...un atkal puisim!






Esmu cītīgi sekojusi ASV prezidenta pirmsvēlēšanu cīņām. Vairāki vakari ir pavadīti skatoties Donalda un Hilarijas debates ar tamboradatu rokās. Biju tik ļoti iedziļinājusies, ka tamborēšanas process ritēja lēnāk. Šķiet, ka uzlaboju savas angļu valodas zināšanas, ...un tad pārsteigums par vēlēšanu rezultātiem!


Veiksmi!!!

ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris

Trīs šalles vienlaikus

Šalles rievotā rakstā.
Apaļšalle mana mīļā sinepju krāsa (adu uz riņķi, turku maxi pusvilna un adatas nr.8)
1m 60cm gara klasiska pelēkā alpakas šalle ir ļoooti mīksta un silta. Es teiktu,- unisex! Mīlīga bērnu šalle ar tamborētu lāča aplikāciju (dabīgi balta smalkvilna).
Būs ko uz kakla likt un dāvināt. Turpināšu vēl šaļļoties!





pirmdiena, 2016. gada 17. oktobris

tā un šitā

Aade Long dabīgi baltā dzija labisko un kreilisko valdziņu mikslī.
Stilīga cepurīte un ne vecišķs lakats.
Adīšanas process bija fantastiski viegls un patīkams. Vēl vienu reizi pārliecinos par igauņu vilnas izcilību.
Lakatu un cepuri kopā valkāt man nav paredzēts.
Cepure kalpos ziemā, bet lakats cauru gadu. Adītus lakatus īpaši novērtēju vasaras vakaros, kā plecu sildāmo elementu. Gribēju to pēc iespējas vienkāršu un dabūju to, ko vēlējos :-)


Šoreiz, adīšanas procesu īpaši neiemūžināju. Un tomēr, telefonā atradu vienu ''mierīgu bildi'', kur adīklis jau čuč uz mana nakts skapīša, dažu intersantu grāmatu un žurnālu sabiedrībā...





svētdiena, 2016. gada 9. oktobris

Very North

Tālu Ziemeļos, jeb vieta kur atgriezties - Islande.
Viss sākās ar nejaušu interneta pirkumu pavasara sākumā - aviobiļetēm Rīga - Reikjavika, un atpakaļ. Neticu, ka šī zeme kādu var atstāt vienaldzīgu. Tas, ko pēc piecām tur pavadītām dienām esmu sapratusi, ir neklausīties interneta ieteikumos par Islandi latviešu valodā un, ka laika, lai izbaudīt šo brīnumaino zemi, ir bijis par maz... Kāpēc "neklausīt interneta ieteikumiem par Islandi latviešu valodā"?,- tāpēc, ka tie ir pieticīgi un ierobežo ceļotāju jau pirms nokļūšanas Tur. "Laika ir bijis par maz",- liek man domāt, ka pirkšu aviobiļetes vēl 😀
Protams, ka bijām slavenā Zilā Lagūnā! Bet, izrādās, ka Islandē ir daudz autentiskākas lagūnas, kā piemēram Myvatn. Tur arī pabijām un mums ļoooti patika!


Lielu iespaidu uz mums atstāja Islandes ūdenskritumi. Es iedomājos, ka gribētu pavadīt tādu weekendu, vienam no ūdenskritumiem tuvumā, padzīvojot teltī un paklausoties nebeidzamā, dzīvā ūdens mūzikā. Nez, vai tas ir iespējams, vai atļauts...



Un lai arī šim ierakstam būtu kāda rokdarbu piegarša, pastāstīšu, ka Islande ir ļoti slavena ar savu īpatnējo aitu vilnu, kura, pēc mana viedokļa ir pūkaināka par latvijas vilnu, un adītas lietas var apskatīties un nopirkt teju katrā bodē.




Un vēl, pastāstīšu, ka lidmašīnā VAR adīt!, protams, līdzi ņemot koka adatas! Arī es to daru ik reizi, ja lidojums ir paredzēts vairāk par stundu.


Laba zīme - dubultvaravīksne pāri Akyreuri fjordam.

UZ TIKŠANOS!



svētdiena, 2016. gada 2. oktobris

Vienas dienas cepure

Man ir grūti apstāties darināt cepures, jo esmu uz "cepuru viļņa"!
Šodien tapa tamborēta vilnas micīte Jasmīnai.
Mēģināju bildēt tapšanas procesu ar telefonu.








trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Dubultsilts

Mans mēģinājums tamborēt krāsaini, jeb rakstaini! Veiksmīgs risinājums izmantot dzijas atlikumus un izveidot dubultsiltas cepures. Šai ziemai uztamborētas veselas trīs!
Runājot par darba tehnisko pusi, esmu uztamborējusi divas "nepareizi", jeb ar pārstaipiem kreisajā pusē, un vienu "pareizi", jeb bez pārstaipiem. Pašai patīk "nepareizais" variants, jo liekas tad tamborējums ir vairāk pufīgs un elastīgs.
Manu bērnu galviņas ir gatavas aukstumam!








Radošu rudeni visiem adīt un tamborēt mīlošiem!

pirmdiena, 2016. gada 25. jūlijs

Svārki

"Bez Žēlastības"!
Ja gadu nav vilkts, tātad, kaut kas nav tā kā gribas. Tādā vilnas kleitā man ir par siltu. Toties svārkiem atradīsies daudz plašāks pielietojums. Tāpēc ņēmu un pārgriezu savu Noro kleitu.
Augšā nobeigums ar cauro vīli un i-cord šņorīti. Apakšā pieadīti vairāki cm, lai garāki svārciņi!!!





...un jautrais bunču dancis Jasmīnas izpildījumā :-)))











piektdiena, 2016. gada 22. jūlijs

Soli pa solim

Sveikas rokdarbnieces!

Iespējams, nav aktuāls ieraksts, jo ir "nesezona", bet ņemot vērā manu aizraušanos ar rakstainiem adījumiem, piedāvāju soli pa solim iziet vienas, manuprāt, ideālas cepures anatomijai!
Pirmais, laba iznākuma nosacījums, ir plāna un kvalitatīva dzija.
Šo cepuri es adīju no smalkā (pie ''Itāļa'' pirkta) tvīda. Izmantoju 4 krāsas: sarkanvīna, fuksiju, pelēku un gaiši brūnpelēku.
Pirms ķeramies pie pašas cepures adīšanas, nepieciešams noadīt paraudziņu un izrēķināt vajadzīgu valdziņu skaitu, atkarībā no galvas apkārtmēra.
Manā gadījumā galvas apkārtmērs ir 59cm un es sāku adīt ar 126 valdziņiem.



Adīju ar nr.2 apļāadatām sviķelī, uz riņķi kādus 4 cm, tad vienu rindu kreiliski. Tad vēl 4 cm sviķelī, kāmēr dabon salocīt dubultā, saadot valdziņus kopā iekš 126.


Nākošais posms -  izvēlamies rakstu!
Lieliska, kā vienmēr ir ''200 krāsaini raksti'' grāmata!
Vislabāk skatīties tādus rakstus, kuri cepurei uz riņķi veidotu pilnu raportu.
Es noskatīju rakstu 151.lpp, kas sastāv no 18 valdziņiem un 11 kārtām.
Attiecīgi, savos 126 valdziņos varu izadīt pilnus 7 raportus!
Nomainu adatas pret nr.3.25 un noadu izvēlēto rakstu.


Laikošana ir ļoti svarīga, lai, izmēra ziņā, galarezultāts būtu nevainojams.
Brīdī, kad cepure ir uzadīta maziet vairāk kā plaukstas platumu virs auss augšējā punkta, sāku vienmērīgu raukšanu sešās vietās.
Pāreju uz zeķu adatām. 126:6= 21, tātad, izadu 19 valdziņus, bet 20. un 21. saadu kopā.
Lai nesajūk, raukšanas punktus var iezīmēt ar valdziņu marķieriem.
Tos valdziņus, kuri paliek pāri, nobeigumā savelku ar adāmo dzijas pavedienu nelielā pušķītī.


Ja patīk, var uztaisīt pomponu. Uz lielām galvām man vairāk patīk maza diametra pomponi. Izskatās stilīgi. Ja pomponam apakšā piešuj spiedpogu, tad pirms mazgāšanas to ir ērti nospraust nost.



Ievelku diegu galus un izmazgāju savu gatavu izstrādājumu matu šampūnā.
Zināms, ka tvīda dzija pēc mazgāšanas ''uzbriest'' un paliek daudz mīkstāka. Šo īpatnību ņēmu vērā jau uzsākot adīt, tāpēc izvēlējos mazliet lielāka diametra adatas, nekā vajadzētu. Ja tvīdu uzada pārāk cieši, tad pēc mazgāšanas adījums ir pārāk blīvs un ''neelpojošs''. Nez, vai zemāk redzamās bildēs var redzēt atšķirību???

Un...visbeidzot, patīkams maģiskais brīdis, kad gatavu cepurīti uzliekam galvā!



Bet tagad, steigsimies izbaudīt vasaras priekus, kaut arī šogad latvijas vasara nav īpaši dāsna ar sauli un karstu laiku! :-)))