trešdiena, 2018. gada 23. maijs

Vēl no ziemas rokdarbiem

Pavasaris! Ir, ir beidzot pavasaris arī šeit Īslandē :-)
Kāmēr rakstu šo, pa logu dzirdams kā vīrs pļauj zāli. Pirmo reizi šogad! Zāles pļaušana gan tāda niecīga, salīdzinot ar tiem laukiem, kurus Latvijā regulāri pļāvām (OMG!). Mūsu mājas apkārtne ir akmeņaina, bet neliels zaļais pleķītis tomēr ir.
Ar šo postu novelku resnu strīpu zem manas ilgas, sniegainas, tumšas un ļoti darbīgas ziemas!



Esmu noadījusi vienu ļoti netipisku (krāsu salikuma ziņā) džemperi. Idejas autore un džempera īpašniece ir viena franču sieviete, kuras parametri ir identiski ar manējiem. Raksts - pazīstams Riddari, bet, paskataties, cik savāds tas izskatās rupjākā (vaļīgākā) adījumā un, protams, citās krāsās!


Šīs ''Lazy Boy'' ir mans superērtais adāmkrēsls, ar visām ekstrām, (izņemot apsildi un muguras masāžu :-)) - vīra dāvana. Ļoti mīlu tajā adīt un vienkārši sēdēt un dzert tēju, vai kafiju. Tā ir kolosāla sajūta, apzināties, ka tavs vīrs ciena manu rokdarbošanos un rūpējas par to, lai adot man ir ērti. Bet! šis nabaga krēsls ir gada laika tik ļoti cietis no mūsu bērniem, ka drīz vien būs jādodas uz bodi pakaļ jaunajam... 


Rokdarboties nerokdarbojas, bet mīl gulēt pakājē un morāli atbalstīt manu rokdarbošanos mana četrkājainā draudzene Lotte.




Katrs džemperis ir savā ziņā unkāls. Esmu īstais īslandiešu džemperu fans!




Pēc pēdējiem komentāriem (par kuriem milzīgs paldies visiem!) es saprotu, ka manu blogu tomēr lasa! Lasa gan ''profiņi'', gan iesācēji, gan vispār ne adītāji. Kāds vārds ir jāpasaka par džempera tehnisko pusi: adīts no apakšas uz augšu, uz apli (stāvs, atsevišķi piedurknes), tad savienotas piedurknes ar stāvu, un turpinājumā rakstaina daļa pēc shēmas, ar pakāpenisku valdziņu noraukumu. Dubultā apkakle, un jā, mugurpusē muguras paaugstinājums. Šo adu vienmēr, lai džemperis negāžās uz aizmuguri un priekšā, savukārt, nelien dikti uz kakla. Man šis moments ir būtisks, bet tas nenozīmē, ka tas ir kāds likums! Adīt var dažādi un katrs var izgudrot arī savus knifus! Svarīgākais ir patīkams adīšanas (rokdarbošanas) process, meditācija un vēlamais rezultāts!
Vēl top daži vilnas lielprojekti. Drīzumā parādīšu, bet teikšu godīgi, ka laikam jāņem pauzīte. Nodošos kokvilnas adīšanai un....sava stilizēta tautastērpa izveidošanai!
Mana vīramāte ir sagādājusi ļoti dārgu dāvanu - biļetes uz Dziesmu svētkiem. Vēl nezinu, vai sanāks no darba abiem izrauties un aizbraukt uz Latviju, bet ļoti centīsimies nepalaist garām šo burvīgo pasākumu un iespēju.
Uz tikšanos!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru