Ir, ir ko teikt!

Ir bijusi gara gara pauze manā blogošanā, vesels gads ar astīti!
Kauns mazliet ir, taču blogošana man ir sirds lieta, nevis bizness projekts, un sirds lieta jādara tad, kad ir attiecīgs noskaņojums.
Ko es biju darījusi visu šo laiku, kāmēr biju ''pazudusi'' no sava bloga?
Esmu gājusi vieglākiem un smagākiem posmiem manā dzīvē, esmu daudz ceļojusi - UK, ASV, Switzerland, North Africa..., esmu daudz strādājusi, audzinājusi savus bērnus, palaidusi skolā jaunāko, izlaidusi no skolas vecāko meitu...beidzot importējusi savu vecu sunīti no Latvijas... esam atkal pārvākušies uz citu (jaunāku, mazliet plašāku) māju...atkal iekārtoju, bīdīju, skrūvēju, liku kopā jaunu bildi no kripatām...un daudz, jo daudz adījusi!!! Nu jau kā gadu sāku nodarboties ar pole fitness, ļoti pievērsos veģetārismam (! es ēdu zivju produktus gan un ļoti reti putnu gaļu). Vispār es ļoti maz ēdu, dzēru tējas, periodiski lietoju uztura bagātinātājus un ieturu bez vīna diētu.
Cīnos ar bezmiega epizodēm un meklēju, meklēju balansu starp visu, kas manā dzīvē ir, ir bijis un vēl būs.

Šobrīd Pasaule piedzīvo ļoti neierastu, negaidītu stāvokli, jeb globālu COVID - 19 vīrusa laiku. Cik ļoti dumji ir visi jociņi, kurus redzam Feisbukā un citos, vairāk vai mazāk, bet soc tīklos. Es patiesi esmu vīlusies daudzos savos draugos un paziņās, jeb precīzāk, biju augstāk vērtējusi viņu intelektuālo līmeni, taču ir tā, kā ir... Karantīna ir īpašs laiks, lai nevis ņirgt, nevis aprunāt un kritizēt, nevis rauties ārā un lauzt barjeras, bet veltīt to veselībai (fiziskai un garīgai) un paklausībai. To dārgo laiku, kuru iztērē COVID jociņu šērošanai, labāk iztērēt kvalitatīvāk. Un, noteikti ir vērts aizdomāties cik niecīga tomēr ir cilvēka vara, kaut vai salīdzinājumā ar vīrusa varu.

Tuvojas Lieldienas - brīnišķīgie gaismas un ticības svētki! Novēlu visiem veselību, gudrību un mieru!