Mani milži

Pirms pusotra gada iepazinos ar vienu sievieti, kurai ļoti patika mani rokdarbi. Viņa jautāja, vai varu noadīt viņai džemperi, bet ir viens "BET"! Francīnes izmērs ir amerikāņu 3 xl. Ar pirmo džemperi man izdevās trāpīt izmērā (tas bija galvenais, par ko pārdzīvoju). Grūtākais moments adot šādu izmēru man bijis plecu-kakla dalā, kad laidi jāsamazina milzīgs valdziņu skaits un jāizveido muguras paaugstinājums un glīta apkakle. Ārdīju noteikti, neatceros precīzi cik reizes...
Protams, ka gribas iemūžināt galarezultātu, bet KĀ?
Pirmo (klasisku Jubilejas islandieti ar sānu šķēlumiem) uzvilku uz savām jaunākām meitām. Nu tāds jancīgs foto sanācis!

Otru darbu adīju ap Ziemassvētkiem, kad Islandē ir vistumšākais un aukstākais gada posms. Iemūžināju uzliekot uz klubkrēsla vien. Ļoti intersants krūšu daļas raksts. Sākumā visas izvēlētās krāsas likās ļoti drūmas...bet rezultātā krāsu un raksta saspēle ir kolosāla!

Trešais džemperis ir nesen, pavasarī adīts. Pēc franču adīšanas dizaineres Sophie Ochera motīviem. Es saku "pēc motīviem", jo oriģinālo plecu daļas rakstu mazliet improvizēju, deļ savas dzijas struktūras un pieejamo krāsu klāsta īpatnībām. Šajā džemperī veiksmīgi izlietoju daudzus mazus, krāsainus dziju atlikumus, kuru pielietošana katrai nopietnai adītājai ir galvassāpes.
Kaut gan, izadot atlikumus, nav noslepums, ka veidojas jauni atlikumi, un dziju atlikumu stāsts ir bezgalīgs!!! Tāpēc novēlu visiem adīt un radīt skaistas lietas!

vēlu vakarā, kad visi guļ, es savienoju rumpi ar piedurknēm...tālāk sekos krāsainais teilis

brīvdienas rītā tikko atveru acis - prasās mazliet paadīt :)

Lai silti un krāsaini!

Kādreiz, es adu no augšas

Kādreiz, ļoti reti, es adu no augšas un, vēl retāk, ne uz apli.
Lūk, šai jakai sākotnēji tapis kapucis, tad nepilnas kārtas muguras paaugstinājumam un aiziet uz leju krāsainais izklaidus reglāns, rakstu izadot gan no labās, gan no kreisās puses. Pēdējās - piedurknes arī sašaurinot uz leju, un, pavisam nobeigumā aptamborēju jakas malas un piešuvu pogas.

Īslandes vilna Lettlopi tikai trīs krāsas, metāla pogas.
Modele - mana meita Anna Keita.

Ir, ir ko teikt!

Ir bijusi gara gara pauze manā blogošanā, vesels gads ar astīti!
Kauns mazliet ir, taču blogošana man ir sirds lieta, nevis bizness projekts, un sirds lieta jādara tad, kad ir attiecīgs noskaņojums.
Ko es biju darījusi visu šo laiku, kāmēr biju ''pazudusi'' no sava bloga?
Esmu gājusi vieglākiem un smagākiem posmiem manā dzīvē, esmu daudz ceļojusi - UK, ASV, Switzerland, North Africa..., esmu daudz strādājusi, audzinājusi savus bērnus, palaidusi skolā jaunāko, izlaidusi no skolas vecāko meitu...beidzot importējusi savu vecu sunīti no Latvijas... esam atkal pārvākušies uz citu (jaunāku, mazliet plašāku) māju...atkal iekārtoju, bīdīju, skrūvēju, liku kopā jaunu bildi no kripatām...un daudz, jo daudz adījusi!!! Nu jau kā gadu sāku nodarboties ar pole fitness, ļoti pievērsos veģetārismam (! es ēdu zivju produktus gan un ļoti reti putnu gaļu). Vispār es ļoti maz ēdu, dzēru tējas, periodiski lietoju uztura bagātinātājus un ieturu bez vīna diētu.
Cīnos ar bezmiega epizodēm un meklēju, meklēju balansu starp visu, kas manā dzīvē ir, ir bijis un vēl būs.

Šobrīd Pasaule piedzīvo ļoti neierastu, negaidītu stāvokli, jeb globālu COVID - 19 vīrusa laiku. Cik ļoti dumji ir visi jociņi, kurus redzam Feisbukā un citos, vairāk vai mazāk, bet soc tīklos. Es patiesi esmu vīlusies daudzos savos draugos un paziņās, jeb precīzāk, biju augstāk vērtējusi viņu intelektuālo līmeni, taču ir tā, kā ir... Karantīna ir īpašs laiks, lai nevis ņirgt, nevis aprunāt un kritizēt, nevis rauties ārā un lauzt barjeras, bet veltīt to veselībai (fiziskai un garīgai) un paklausībai. To dārgo laiku, kuru iztērē COVID jociņu šērošanai, labāk iztērēt kvalitatīvāk. Un, noteikti ir vērts aizdomāties cik niecīga tomēr ir cilvēka vara, kaut vai salīdzinājumā ar vīrusa varu.

Tuvojas Lieldienas - brīnišķīgie gaismas un ticības svētki! Novēlu visiem veselību, gudrību un mieru!

Cotton Merino smalkā ģeometrija

Tik cimperligs adāmprojekts man sen nav gadījies! 

Sīs ir piemērs, kad cilvēks gribēja “nekodīgu” ar rokam aditu dzemperi. 
No sintētiskiem materiāliem es neadu vispār, un, ja vilna neder, tad biju nodomājusi kokvilnu vai merīnvilnu. Drops piedāvāja ideālu kokvilnas un merīnvilnas dziju - Cotton Merino. 

Dziju sūtīju no latvijas dziju veikala www.dzijas.lv

Smukas ''piepūderētas''dziju krāsas šoreiz ideāli Mariuss projektam.

Mariuss ir tradicionāls Norvēģu džemperis, kuru oriģināli ada no tīrās vilnas, trijās norvēģu karoga krāsās. Modelis ir unisekss un, kā jau klasiski norvēģu džemperis - ar iešūtām piedurknēm.
Mariuss džemperi dizainēja norvēģiete Unn Søiland Dale, iespaidojoties no savas tautas rakstiem, 1953.gadā.
Kopek tā laika, džemperis kļuvis par norvēģu ''vizītkarti''. Tā ārkārtīgas popularitātes dēļ, to ada viss iespējāmās trīs krāsu kombinācijās, no dažādām dzijām, gan jaku gan džemperu variantos, gan ar iešūtām piedurknēm, gan ar apaļo teili, utt...

Mana adīšanas metode ir apaļais teilis un bezšuvju (īslandes tradicionālais).

Mazliet par adīšanas procesu: adīju no apakša, uz apaļadatām, uz riņķi džempera stāvu, tad piedurknes. Rakstu sāku izadīt jau pirms stāva savienošanas ar piedurknēm. Tad savienoju, padusē izveidojušos aptuveni 5cm caurumu aizšuvu (var arī saadīt var sašūt ar trikotāžas šuvi, lai šuve nebūtu redzama vispār), un turpināju adīt rakstaino teili uz augšu, samazinot valdziņu skaitu starp raksta rindām.
Apraksti, shēmas pieejamas www.ravelry.com ievadot atslēgvārdu ''Mariuss sweater'' vai ''Mariuss genser''.
Šāds darbiņš, protams, ka prasa adīšnas iemaņas. Dzija forša, tomēr grūtības rada tas, ka vienā dzijas pavedienā ir vairāki smalki savā starpā savērpti diedziņi, kuri šķeļās, un ir pagrūtāk ideāli nostrādāt diegu galu un fiču savienošanas vietas.

Neadu es arī bez ''mēnestiņa'', kakla paaugstinājuma mugurpusē. Mēnestiņš ir sīka, bet ļoti svarīga nianse, ja vēlaties, lai džempera apkakle nelien augšā un nežņaudz priekšpusē kaklu.
Tā adīšnas princips ir nepilnās kārtas. Ļoti skaidri var iemācīties to adīt pašpikojot no Youtube video.

Rezultāts: dzijas īpatnību dēļ ir daudz vairāk patērēts laiks. Pādadīju dažas vietas uz vienkrāsainās stāva daļas, jo bija redzamas fiču savienojuma vietiņas. Adījums tik tiešām nekodīgs! Vilnas daļu dzijā, vismaz manas rokas īpaši nejuta, bet tas noteikti ir tāpēc, ka esmu radusi pie tīrās vilnas adīšanas.

Džemperis dzīvo Austrālijā. Tā bija īpaša vienas mammas dāvana savai lielai meitai!

Pasūtot ar rokām adītu izstrādājumu, ir svarīgi, lai jums kaut kādā zinā simpatizē tā darinātājs!, jo vina noteikti katru valdzinu izada ar savu īpaso enerģiju, savu harismu, savu ES - TEV! 
Es mīlu ik vienu savu klientu un uztveru vinu tik pat individuāli, kā man gribētos, lai vins uztver mani.

Paldies katram, kas uzticas manām rokām!

Pink October

Laika mašīna iet un iet uz priekšu! Dabiski tā nav apstādināma. Sapratu to, šodien ieskatoties sava mazliet novārtā atstātā blogā. Pedējais blogieraksts 30.Septembrī! Upss...
Pie melnrakstiem esmu atradusi oktobra sākumā iesāktu, bet nepabeigtu ierakstu par Rozā Oktobri. Kaut arī man neiznāca nopublicēt to laicīgi, nolēmu to tomēr šodien pabeigt.
Jau vairākus gadus es strādāju pie krūts vēža ārstēšanas. Daudzi noteikti zin, ka rozā lentīte ir šīs slimības un tas ārstēšanas, cīņas, cerības, izārstēšanas un citreiz piemiņas simbols.
Īslandē šis slimības aktualitātei, cilvēku izglītošanai, uzmanības pievēršanai ir veltīts vesels mēnesis - Oktobris. Ik gadu, Oktobra laikā notiek ļoti daudz dažādi pasākumi (ārstnieciski, labdarības, izglītības) un pat mūsu salīdzinoši nelielā ziemeļu Īslandes pilsētiņā to pat mazi bērni nevarēja nemanīt.
Šogad mani ļoti uzrunāja fotoizstāde kur dažas no man pazīstamajām krūts vēža pacientēm pozēja atkailinātas.
Īpašas rozā kūkas un rozā šampanieti varēja dabūt jebkurā kafeinīcā, par īpašu cenu. Bērniem skolā bija rozā apģērbu diena. Veikalu, dažādu citu uzņēmumu skatlogi, un pat gaismas stabi ielās bija izrotāti rozā!

Ja kāds vēl nav par to aizdomājies, teikšu vienkārši - aizdomājaties! Pievēršat uzmanību gan sev, gan iespējams savai draudzenei, mammai, māsai, meitai... Starpcitu, ar krūts vēzi mēdz slimot arī vīrieši!, tiesa gan, daudz retāk nekā sievietes, un tāpēc uz tiem neattiecas valsts skrīninga programma.
Vārdusakot, Esiet veseli un gudri!

Mans blogs ir galvenokārt par rokdarbiem, tāpēc nevaru nepastāstīt ko biju sastrādājusi Oktobrī. Nejauša sakritība, bet uzadīju rozā kombinezonu vienai jaukai divgadniecei.

Dzija - īslandes bieza Alafosslopi.

Adu visu laiku. Projekti dažādi. Pārsvarā iesāktus darbus izdodas arī pabeigt!
Fiksās manu rokdarbu bildes var redzēt manā instagram lapā @bruverealise

God bless this mess!

Katrai zolīdai adītājai ir lielāki vai mazāki dziju krājumi.
Uhh, ka noder tajos ieskatīties, piemēram, svētdienas rītā...
Šoreiz, es no savas lādes izraku 4 senas un vientuļas dziju fices - priežu zaļu Drops Karisma mīkstu aitu vilnu, bēšu Rauma garn alpaku, pienbaltu Rauma garn Baby Panda merīnvilnu un dzintara pērlīšu efektdziju. Diemžēl, pērlīšu efektdzijai nav saglabājusies etiķete, tāpēc nevaru pateikt tās nosaukumu un izcelsmi.
Saliku visus četrus pavedienus kopā un divos vakaros noadīju meitai cimdus.
Cimdi ir ļoti silti (kolosāls miksētas dzijas sastāvs!) un, neplānoti, rezultātā ļoti saskan ar meitas virsjaku, šobrīd jauniešiem tik aktuālā kamuflāžas krāsā. Pērlītes ir knapi pamanāmas uz adījuma, un tomēr kā apraso cimdiņus ar siltas krāsas dzintara kripatām.

Iesaku jums arī eksperimentēt ar dzijām un veidot mikšļus no saviem dziju krājumiem, vai dziju atlikumiem!
Lai radošs šīs rudens!

Drangey sala un košs pelēcis

Līgo kempinga turpinājums veda uz stāvu un cilvēku neapdzīvotu salu, vienu no Skagafjordur pērlēm. Jūras brauciens 7.1km attālumā no Grettislaug krasta. Tālāk seko dažu stundu diezgan stāva klinšu kāpšana, līdz pašai augšai, kur ir plato, un, nenoliedzami burvīgs skats! Šī sala ir putnu apdzīvota. Cilvēki turp brauc galvenokārt puffinus raudzīties, jo tie tur ir ļoooooti daudz!
Puffini ir monogāmi putni, kuri dzīvo alās. Alā, faktiski ir divas istabas, - viena dzīvojšanai un otra tualete. Putnēnus perē abi vecāki. Jūlija vidū mazie laižas gaisā un apgūst lidotprasmi.

Šovasar sanāca diezgan intensīvi adīt. Adīju vairākus džemperus pēc pasūtījuma.
Ir sanākusi moderna Afmaeli džempera variācija - ar šķēlumiem sānos, mugurpusi garāku par priekšpusi un šaurām piedurknēm ar īkšķa caurumu. Pipari ar sāli un lilīgi-rozā-petroleja-tirkīzs fons baltajam rakstam.

Vakardien pabeidzu adīt jau nākamo džemperi. Šodien to aizsūtīju, un jau sakrāmēju somu ar citu dziju un adatām, lai rīt no rīta doties ceļā uz Latviju, un pa ceļam adīt!
Veiksmi, labu noskaņojumu, daudz ideju un spēku tās realizēt novēlu visiem bloga lasītājiem!
Uz tikšanos!

Līgo camp

Skatos, ka kopš pēdējā mana blogieraksta atkal ir kāds laiciņš paskrējis!
Vasara, vasara...šī Īslandes vasara nelutina ar sauli un labu laiku. Ir atlicis nepilns mēnesis līdz mūsu atvaļinājumam, un, protams, ceļojumam uz Latviju! Diemžēl, darba dēļ, neesam varējuši Dziesmu-Dejus svētkus apmeklēt. Arī daudzi citi Latvijas vasaras pasākumi pagaidām iet ''gar degunu'', bet Augusta otrā pusē cerēsim noķert ''kaķi aiz astes''. Pagaidām turpinam aktīvi strādāt un brīvajā no darba laikā apmeklēt jaunas vietas tepat, Īslandē.

Intersanti, aktīvi, relaksējoši mūsuprāt, un netradicionāli (ar tradicionāliem elementiem!) mums ir sanākuši Līgo svētki. Iepriekš jau, iesēju Jāņu sieru - maziņu, simbolisku, bet tomēr sieru! Mums pietika un vēl ar draudzeni padalījāmies! Zemenes pirkām bodē. Tās atceļoja no ASV. Teikšu godīgi - gardākas pār manas omes izaudzētām zemenēm, tieši no dobes Liepājā, neesot visā Pasaulē!
Šoreiz bez šašlika un alus, mīļie :-) Jūras velšu zupiņa un pudelīte franču vīna. Bija super gardi un nebijām pārēdušies.

Pirmajā bildē var redzēt man kājās pastalas. Ļoti jauka dāvana sev no pastalabylindaleen.
Zeķes, protams, pašadītas.
Galdauts no vīra omes lādes. Vairāki viņa senču dārgumi dzīvo, ceļo un tiešām dzīvo savu ilgu dzīvi kopā ar mums.

   

  

Bija, bija! Arī šūpošanās bija! Šādas mazliet spocīgas šūpoles atrodas melnā pludmalē, Skagafjordur.

Biju jau stāstījusi daudzas reizes, ka vasarā Īslandē ir polārā diena. Tas nozīmē, ka vakaros un naktīs ir tik gaišs, ka var lasīt visu nakti (vai adīt) pie loga, bez papildus apgaismojuma.
Nakts pastaiga gar okeāna krastu. Uz apvāršņa - Drangey sala. Turp devāmies no rīta.
...turpinājums sekos!