ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Gliemeža ārtrumā

Katra mana diena ir darba pilna.
Pārnākot mājās ir jāsāk ''otra maiņa'' mājas darbos.


Noreducējusi visu, ko vien var reducēt mājas darbos, aprobežojos ar nesarežģītu vakariņu pagatavošanu un skrienu! Jā, gliemeža ātrumā, bet patiešām skrienu! Skrienot, es satuvinos ar pavasara dabu, izvēdinu galvu, un uztrenēju dažus muskuļus.





Rokdarbos man ir iestājies radošais kolapss :-) Truli tamborēju milzu vilnīšu segu, ietamborējot tajā visādus dzijas atlikumus. Nav jādomā un neapnīk, jo ik pa pāris rindiņām mainu dzijas krāsu.


Neticami, bet atkal esmu iesaistījusies pamatīgos remontdarbos. Patreiz slīkstu būvgružos un tērēju naudu iepērkot būvmateriālus.



3 komentāri:

  1. Mums ar drīz būs būvgružu un putekļu ikdiena. Bērniem istabu vaig jaunu :))
    Tādi monotōnie vienkāršie rokdarbi ļoti labi relaksē un atpūtina prātu.

    AtbildētDzēst
  2. Kāpēc truli tamborē??? Padomā savādāk, tāpat jau jāsaskaņo krāsas savstarpēji, tās rindiņas mainot, tātad,Tu ļoti radoši tamborē, katrai krāsai piemeklējot tās īsto vietu kopējā lielumā, ievērojot ritmisku krāsu maiņu un vilnīši, tamborēt... tas taču ir tik aizraujoši... labi, labi, laikam jau rakstīji mazliet sagurusi. Apsveicu ar skriešanu! Es darbdienās aprobežojos vien ar dienā noieto soļu iespaidīgo daudzumu krietni ātrā tempā, no mājām, caur b/d otrā pilsētas pusē, tad uz darbu un atpakaļ plus vēl vakarā iekļaujot deju mēģinājumus un skrējienu uz tuvāko lielveikalu, bet pēcāk ar smago iepirkumu maisu uz mājām... jā, mēs esam varones!!!! Vai ne?
    Lai izdodas remontdarbi!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Olit! Pēc islandiešiem, vilnīšu tamborēšana ir mehānisks nieks :-)

      Dzēst