trešdiena, 2013. gada 25. septembris

Slinkā darbošanās II

Es LĒNĀM iesoļoju savā dekrēta atvaļinājumā. Vēl nevaru teikt, ka tā pa īstam atpūšos, jo MĒS (pieaugušie) visu laiku daram dažādus svarīgus mājasdarbus.

Mūsu mājas fasāde  palēnām maina savu izskatu uz daudz glītāku :-)
Vasaras beigās manis atjaunots karoga turētājs, ka arī mājas nummurs, jau ir savās vietās!


Lai fasādes pārvērtības notiktu ātrāk, traucē lietains laiks :-( Frontālā mājas puse ir praktiski pabeigta, un pirms stalažu nojaukšanas, mēs ar vīru nomazgājām šīs sienas logus; viņš no mājas ārpuses, es - no iekšpuses.
Iztīrīju arī daudzās koka žalūzijas. Uhhh, tas gan nav bijis viegli! Izmēģināju jaunu & intersantu žalūziju tīrīšanas ierīci, taču...man jāatzīst, ka iepriekš pieletota tīrīšanas metode ar bērnu Pampers mitrajām salvetēm, ir ērtāka!...


Pītais ''dzimtas šūpulis'' ir ticis pie jauna vilnas matracīša (to pašuva viens mīksto mēbeļu meistars) un pacietīgi gaida nākamo bēbīti, kam kalpot :-)


Es piestrādāju pie gaidāmā bēbja pūriņa.
Turpinu šūpuļa labiekārtošanu!
Neticēsiet, bet tamborēju kārtējo vilnīšu segu! Bet, mazliet savādāk, nekā iepriekšējo pasteļu sedziņu, proti, stingrāk, un veidojot vilnīšu reljefu. (Par šiem knifiem pastāstīšu vēlāk, kad sedziņa būs gatava). Šī sega būs arī mazāka izmēra.
Šuju bēbja šūpuļa veļas komplektiņu, no manas omītes skapja izzvejotā burvīga '70.gadu kokvilnas auduma gabala :-)
Ka arī, top bēbja cepure un jaciņa, no smalkās merīnvilnas; protams, ka burvīgos pasteļtoņos.....šampānieša, karameļu un kausētā sviesta krāsās :-)


Atzīšos, ka visu, izņemot rokdarbus, daru ar baigo slinkuma piegaršu,...bet daru :-)

Sveicieni visiem mana bloga lasītājiem! 
Novēlu visiem jauku atlikušo nedēļu!
Attāāā!!!

4 komentāri:

  1. Lasu un priecājos, cik viss mīļi Tev top.Tā rāmi, bet rūpīgi!Krāsas darbiņiem fantastiskas!

    AtbildētDzēst
  2. Jauks pūriņu būsiet sagatavojusi.Kad pati gaidīju meitu,adīt vel nepratu (bet kaut ko vajadzēja darīt jo nevarēju tā vienkārši sēdēt un neko nedarīt),es cauru dienu staigāju un slaucīju putekļus, tīrīju māju.Vīrs jau smējās cik var,tā drīz mēbelēm krāsa noies.Ja es tad jau būtu mācējusi adīt laikam arī būtu pieadījus daudz dažādu jauku lietiņu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. jā, tā ir! ir labi būt adošai grūtniecei, taču vēl labāk adošai māmiņai!
      tu vari visu mūžu apadīt savu lolojumu..........

      Dzēst
  3. grūti iztēloties, ka visam šim varētu būt slinkuma piegarša:)) tev visi darbiņi ar tādu mīļumu, tik vienkārši un skaisti, burvīgi!

    AtbildētDzēst