Novembra Ziedi

Lietaina, miglaina un vējaina bij šī, Novembra otrā nedēļa.
Mūsu ģimenei tā bij kārtēja notikumiem bagāta nedēļa!

Pagājušo piektdien, ar savu nu jau tiešām lielu punci, pastaigājos pa Liepājas centru.
Pilsētas centrā ir tāds Rožu laukums. Intersanti, ka laukuma puķu dobēs vēl ir rozes ziedos...un citām pat ir pumpuriņi!
Tajā dienā mani pārņēma lielas skumjas. Es jutu, ka brīnišķīgs bērna gaidīšanas laiks ir galā, ka arī ir izsmelti mani fiziskie spēki. Jutos ļoti nogurusi...
Pēdējas rozes izskatijās arī nogurušas, taču tik un tā skaistas...

No saviem piemājas rožu krūmiem arī nogriezu 5 pēdējas smalkas rozītes un pēc jūrasvētras, bijām pakaļ krastā izsviestai jūraszālei.
Jūraszāle ir labs ''materiāls'', lai pasargātu sava dārza rožu krūmiņus no ziemas un sala.

Sestdien, 9.novembra pievakarē, pie mūsu mājas durvīm pieklauvēja stārķis un knābī tam bij sainītis ar vienu trauslu radībiņu :-)
Ļoti gaidītu meitiņu nosaucām par Jasmīnu.

Lāčplēša dienā, pēc Lāpu gājiena, klusi nosvinējām Akvelīnas trešo Dzimšanas Dienu.

Intersanti, vai turpmāk, abām jaunākām meitiņām Dzimšanas dienas nolemsim svinēt vienā dienā?

Neskatoties uz to, ka devu dzīvību piektajam bērniņam, pēdējās dienās piedzīvoju izteiktu sevis, atkal kā mātes piedzimšanu.

Paldies manam mīļajam vīram par rūpēm un atbalstu; maniem bērniem - par māsiņas gaidīšanu, daudziem mīļiem zīmējumiem un labiem, un patiesiem vārdiem; un paldies visiem pārējiem cilvēkiem, kas domāja labas domas un, iespējams, lūdza par mums!

ALISE.