MAMMY ♥

Man ir balts un nebeidzams prieks par savu jaunu adītu kleitu! Adīju, adīju, kāmēr beidzot noadīju!
Projekts uzsākts pirms gada, autoceļojumā pa Igauniju.
Ļoti ilgi adīju piedurknes, bet vēl ilgāk gāja ar kleitas oderes pašūšanu :-)
Odere, pēc būtības, ir trikotāžas apakškleitiņa.

Dzija - dabīgi balta Filati BBB Levis kokvilna ar nelielu sintētikas piedevu. Modelis - no žurnāla Sandra, taču nedaudz pārveidots. Oriģināli, tā bija gaiši zila tunika ar īsām piedurknēm. Es, savukārt, noadīju kleitu ar garām piedurknēm.

Kleita ir gan silta, gan ''elpojoša''. Padodas un labi pieguļ visiem figūras reljefiem, bet pēc mazgāšanas atkal, kā tikko jauna uzadīta. Var gan mazgāt veļasmašīnā, gan žāvēt veļas žāvēšanas mašīnā! Ļoti pateicīgs izejmateriāls, kurš neprasa īpašas rūpes. Tātad, vērtējot Filati BBB Levis, dzijai dodu piecas zvaigznes!

Mans puncis ir sasniedzis maksimālu izmēru, jo palika praktiski pēdējas grūtniecības nedēļas... Domāju, ka kleita labi derēs man arī pēc dzemdībām, tieši sava nenoteikta izmēra dēļ :-)
Skaisti izskatās ar baltām mežģīņotām zeķubiksēm/zeķēm un gariem zamšādas zābakiem ♥...

Dažas bildes no kleitas tapšanas procesa:

Ak vai, cik labs ir darbs, kurš ir padarīts! 

Nu ko, atkal būšu mudinājusi cienījamās rokdarbnieces nobeigt kādu sen iesāktu darbiņu???...

Un es gribētu, lai jūs noteikti ar mani padalītos ar rezultātu!

Lai jums veicas!!! 

ALISE.

Mazā Merino Pasaule

Līdz mūsu bērniņa nākšanai pasaulē ir palicis pavisam nedaudz...
Šoreiz, bērna gaidīšanas laiku labprāt pagarinātu. Un, neskatoties uz to, ka fiziski jūtos grūti, ar manu garīgo pasauli viss ir vislabākajā kārtībā! Miers, slinkums un lēnais dzīves baudījums :-)

No smalkās merīnvilnas, esmu noadījusi savam gaidāmajām bērniņam pirmo jaciņu un cepurīti!
Silta un smalka merīnvilna debešķīgos toņos, pirms dažām nedēļām nopirkta veikalā Carnevale.

Krāsas: mazliet sviestiņa, mazliet pieniņa, mazliet brūnā cukuriņ...

Man iepatikās ''testēt'' dažādas jaunas dzijas. Par konkrētu dziju, no manis ir vislabākās atsauksmes. Rekomendēju to smalkiem un siltiem darbiem. Adīju un tamborēju ar 2,5 nr. adatām / 3,0 nr. tamboradatu.

Internetā izlasīju daudz par brīnišķīgām merīnvilnas īpašībām. Galvenā īpašība, cik sapratu, ir merino vilnas spēja nodrošināt optimālu termoregulāciju starp ķermeņa un apkārtējo, jeb gaisa temperatūru. Tāpēc merīnvilnu plaši izmanto profesionālajām sporta drēbēm, un zīdaiņu / bērnu drēbēm.

Jauns process! Kā var apstāties rokdarboties, ja gaidu mazu brīnumiņu, un galvā tik daudz rokdarbu ideju? Nevar! Tamborēju zīdaiņu kokonu.

Wavy Shell Stitch! atkal apgūts pašmācības ceļā, ar youtube video palīdzību :-)
Mani pamatīgi uzjautrināja, ka kārtējo reizi, tamborēt māca vīrietis :-) !!! 

Kokonam ir paredzēta kokvilnas odere. Tikko to iešūšu, - noteikti palielīšos!

 JAUKU DIENU!

ALISE.

  

Ābolīši...

Šīs rudens ir klāt ar bagātīgu ābolu ražu mūsu piemājas dārzā!

Visvairāk ābolīši mums garšo tāpat vien, svaigā veidā. Taču kā jau katru gadu, arī šoruden, taisām ābolu sulas.
Tas nav viegls darbs - novākt ābolu ražu!
Vispirms jau, tas ir fiziski grūti.
Otrkārt, tas prasa nelielu pieredzi. Būtu žēl, ja sulas, kurās ir ieguldīts liels darbs, piemērām, sarūgtu...

Ko mēs darītu bez saviem lieliem grāpjiem?
Un, kur citur, ja ne vecā dārza mājiņas virtuvē, varētu uzkarsēt vairāk par 100L sulas?

Sulu spiešanai, karsēšanai un liešanai burkās, ar dienu ir par maz! Darbs bij turpinājies līdz vēlajai naktīj. 

Kādu vakaru našķojāmies ar krāsnī ceptiem ābolīšiem (ar cukuru, kanēli un putukrējumu).
Būs vien kādu dienu jāizcep arī ābolu šarlote...

Tā tik skaties,- viens, divi un ābolu sezona būs galā...nenoguli to!

ALISE.

Veclietu pārvērtības

Skaista un liela lāde - 18.gs. vīra dzimtas mantojums.
Lāde bija gadu-gadiem ''marinēta'' šķūnī, kāmēr tai nepieķeros es.
Dot lādei jaunu izskatu un jaunu dzīvi, pašrocīgi man noteikti nebūtu sanācis... Restaurācijas darbu labi izdarīja viens vietējais kokapstrādes meistars.

PIRMS

PĒC

Es ļoti priecājos, ja kādai veclietai izdodas dot jaunu izskatu, un attiecīgi jaunu dzīvi.
Piemērām, agrāk, šajā lādē glabāja graudus, bet tagad tā kalpo par frotē dvieļu glabātuvi musu jaunajā vannasistabā.
Tiesa gan, ka veclietu remonts (restaurācija) izmaksā dārgi. Bet, veclietām ir savs, vārdos neaprakstāms šarms. 

Mūsu mantojumā vēl ir dažas nerestaurētas lietas, kuras ''stāv rindā'' pēc sava jaunā izskata un jaunās dzīves... (viena lielākā lāde, svari, gludeklis,...) Par tām noteikti vēl kādreiz stāstīšu!


Lādē atradu arī skaistu izšūtu dvieli un galda segu. Viss ir izmazgāts un gan jau tiks lietots...
Paldies maniem bērniņiem par palīdzību šo dārgumu bildēšanā! :-)

Viņi neplēš, bet rāda!

Rudens noskaņojums gaidībās...

Pirmā mana gaidāmā bērniņa guļamvieta būs pītais šūpulis, kurā jau kādreiz, savus pirmos dzīves mēnesīšus izgulējuši vecākie brālis, un trīs māsiņas.
Katru savu bērniņu gaidot, biju iekārtojusi šūpuli savādākās krāsās.
Šoreiz, šķiet, tāds rudens šūpulis sanācis :-)...

Gultasveļa pašūta no veca, ilgus gadus manas omītes skapī nostāvējušā plāna kokvilnas auduma gabala.
Dziju tamborētai segai piemeklēju gan savos krājumos, gan ''Kristas Rokdarbos''.
Šai sedziņai ir izdevies intersants vilnīšu reljefs. Vēl viena feina detaļa - kokvilnas auduma maliņa. Maliņa ir feina, kaut vai tāpēc, ka iekš tās paslēpti visi diegu gali :-)
Segas izmērs - 90 x 90 cm.

Varu teikt, ka esmu pilnībā ''atkodusi'' vilnīšus, un labprāt tamborētu tos vēl un vēl...gan jau jūs vēl redzēsiet!

P.S. Dažas bildes no segas tapšanas procesa:

...ar rudenīgiem sveicieniem!

ALISE

♥

Slinkā darbošanās II

Es LĒNĀM iesoļoju savā dekrēta atvaļinājumā. Vēl nevaru teikt, ka tā pa īstam atpūšos, jo MĒS (pieaugušie) visu laiku daram dažādus svarīgus mājasdarbus.

Mūsu mājas fasāde  palēnām maina savu izskatu uz daudz glītāku :-)
Vasaras beigās manis atjaunots karoga turētājs, ka arī mājas nummurs, jau ir savās vietās!

Lai fasādes pārvērtības notiktu ātrāk, traucē lietains laiks :-( Frontālā mājas puse ir praktiski pabeigta, un pirms stalažu nojaukšanas, mēs ar vīru nomazgājām šīs sienas logus; viņš no mājas ārpuses, es - no iekšpuses.
Iztīrīju arī daudzās koka žalūzijas. Uhhh, tas gan nav bijis viegli! Izmēģināju jaunu & intersantu žalūziju tīrīšanas ierīci, taču...man jāatzīst, ka iepriekš pieletota tīrīšanas metode ar bērnu Pampers mitrajām salvetēm, ir ērtāka!...

Pītais ''dzimtas šūpulis'' ir ticis pie jauna vilnas matracīša (to pašuva viens mīksto mēbeļu meistars) un pacietīgi gaida nākamo bēbīti, kam kalpot :-)

Es piestrādāju pie gaidāmā bēbja pūriņa.
Turpinu šūpuļa labiekārtošanu!
Neticēsiet, bet tamborēju kārtējo vilnīšu segu! Bet, mazliet savādāk, nekā iepriekšējo pasteļu sedziņu, proti, stingrāk, un veidojot vilnīšu reljefu. (Par šiem knifiem pastāstīšu vēlāk, kad sedziņa būs gatava). Šī sega būs arī mazāka izmēra.
Šuju bēbja šūpuļa veļas komplektiņu, no manas omītes skapja izzvejotā burvīga '70.gadu kokvilnas auduma gabala :-)
Ka arī, top bēbja cepure un jaciņa, no smalkās merīnvilnas; protams, ka burvīgos pasteļtoņos.....šampānieša, karameļu un kausētā sviesta krāsās :-)

Atzīšos, ka visu, izņemot rokdarbus, daru ar baigo slinkuma piegaršu,...bet daru :-)

Sveicieni visiem mana bloga lasītājiem! 

Novēlu visiem jauku atlikušo nedēļu!
Attāāā!!!

Sīkumi, kas mājas padara glītākas

Man ir izdevies ar minimāliem ieguldījumiem tikt pie daudz-maz saskanīgām viesistabas mīkstām mēbelēm.

Mūsu viesistaba ir diezgan liela, un vēl ziemā pirkts liels stūra dīvāns, tajā bija praktiski '' pazudis''. Dīvānam apkārt bija izveidojusies visai raibā kompānija - vecs balts ādas klubkrēsls un padomju laika sarkans pufs.
Cik labi, ka Liepājā ir mēbeļu meistars, kurš par ļoti saprātīgu naudu ir atradis kopsaucēju šai raibai kompānijai! Mēbeles (krēslu un pufu) apvilka ar dīvānam piestāvošo mēbeļu audumu. Tagad visiem mājas iemītniekiem (arī viesiem), ir kur ērti atlaisties, un ir normāls istabas kopskats.

...Un, vai atceraties šos manis tamborētus motīvus?
Beidzot, mans jauns un košs S-P-I-L-V-E-N-S !!! ir pabeigts un gatavs lietošanai!
Šķiet, tas labi piestāv viesistabas interjeram.

P.S. Atradusies vēl viena jauka bildīte no spilvena tapšanas procesa, kurā man nedaudz līdzēja adatu pele.