Winter, Snow storm and warm, cosy home

Instagramā biju ievietojusi vairākus mirkļa postus no laika, kad pie mums bija sākusies īstā ziema.
Vienu rītu ar nevainīgu plānu sniega kārtiņu uz mājas terases un laimīgām suņa pēdām...
Tad sāka snigt vēl un vēl un vienu diennakti uznāca nopietna sniega vētra.
Tika atceltas skolas un bērnu dārzi. Ceļus tīrīja nepārtraukti, dienu un nakti, ļoti godīgi un ar lielu pieredzi. Un, tomēr, daba šaj pusē mēdz būt ļoti skarba...un ar visiem glābšanas pasākumiem, vismaz uz pusotru dienu bijām burtiski ieslodzīti savā mājā. Labi vien, ka mums ir dabīga un ļoti efektīva karstā grīdu apsilde un liels ledusskapis ar krājumiem.

Vakarā, bezvējā, var iemanīties arī grillēt.
Ekskluzīvas ziemas vakariņas ziemeļu gaumē!
 

...un šādos brīžos sāc novērtēt, cik kolosāli, ka mājās ir dziju krājumi.
Atveru savu lādi, kur visi kamolīši salikti pa krāsām un, skatoties uz mani, vēlas tikt pielietoti.

Izvēlējos tās necilakās krāsas... adīju. Turpinājums nākošajā blogpostā!

Ziema nāk!

Visi mani bērni ir apadīti, tas ir fakts!
Visvairāk laikam tiek vismazākai meitai Jasmīnai.
Nesen tapusi brīnišķīga īslandes vilnas kleita, ka arī cimdiņi klāt pērn tamborētai cepurei.

Adīt visur un viemēr - ir mana īpatnība. Izņemot, es vairs neadu darbā, jo dežūrējot, neguļu slimnīcā, bet esmu mājās "on call'', kā savas profesijas vecākais speciālists. Uz vietas, slimnīcā, guļ un pieņem slimniekus jaunākie ārsti, jeb interni.

...un ar dažām jaunām štātēm garderobi atjaunojot, māsas ir gatavas ziemas sagaidīšanai!

Īslandē bērnus pārsvarā ģērbj zviedru Didrikson un vēl ļoti līdzīgos īslandes apģērbu brendos. Tās drēbes ir ļoti atbilstošas vietējiem laikapstākļaiem, bet mēs jau kuru gadu paliekam uzticīgi igauņu Huppa. Šo nevar nenopirkt, jo apģērbs ir lielisks kvalitātes un krāšņuma ziņā!

Vēl iekavējos rudenī...

Jasmīnas džemperītis noadīts laicīgi, vēl vasaras beigās.
Tiek lietots ikdienā un ir kolosāls maiga un nekodīga merino vilnas materiāla dēļ.
Modelis, krāsas un raksti ir mana improvizācija ar domu izadīt krājumos esošus Debbie Bliss Baby Cashmerino dzijas atlikumus, un izveidot bērnam džemperi.

Adīju ar rezervi, bet jau tagad, ap Jauno gadu, sāku manīt, ka piedurknītes paliek par knapu...
Jā, nu ko darīt...bērni ātri aug!

Daudzi domā, ka Īslande ir plika vulkāniska zeme, bez kokiem, mežiem un parkiem...
Tas vairāk attiecināms uz salas dienvidu daļu. Mēs esam tālu ziemeļos un mums viss ir! Ir gan kalni (iespaidīgie kalni), gan okeāns, gan meži, gan vulkāniska, gan normāla augsne.
Šeit ir mirklis no pastaigas kalnu mežā. Kalnos koki ir smalkāki, bet tie ir ļoti daudz. Ir strauti un ūdenskritumi, aug mellenes un sēnes...viss ir ekoloģiski tīrs, salasāms un ēdams.

Sveicieni no Akureyri un Eyafjardarsveit!!!

short look back before winter tales

Attapos šodien, patiesi gada nogalē, ka neesmu atrādījusi savā blogā daudzus savus 2017.gada adījumus.
Blogs!?! ... Iepriekš biju ar to aizrāvusies vairāk, bet šobrīd nav skaidrs, vai šo manu blogu lasa un ja lasa, tad cik daudz lasa un kādu informāciju lasītāji no tā iegūst?... Kas ir vairāk vajadzīgs - bildes, gatavo darbu atrādīšāna, stāsts par rokdarba tapšanu no tehniskās puses, vai vispār blogošana ir pārvērtusies par biznesa lietu un cilvēki nemaz neblogo, ja tas nenes finansiālu atdevi????
Man rokdarbi ir liels hobijs. Katru gadu jūtu, ka sanāk progresēt, jeb izadīt tehniskāk un aktuālāk. Gaume un rokraksts katram tomēr ir savs, un lidz ar to rokdarbu pasaule ir ārkārtīgi dažāda un intersanta.
Mums jau labu laiku ir īsta ziema, un ir piedzīvotas vismaz divas nopietnas sniega vētras un sniega slazdi. Bet, parakoties savās bilžu galerijās, vēl pirms jaungada iestāšanos, es tomēr gribu parādīt dažas skaistas ''rudens'' lietas.

Šīs ir mans ļoti mīļš džemperis ginger, jeb burnt orange krāsā, kura teiļa daļas raksta salikums ir aizņemts no vietējā Īslandes adīšanas žurnāla. Modelis saucas Weatherman un dažādās krāsu variāciās der gan sievietēm, gan vīriešiem.
Šoreiz neadīju no īslandes vilnas, bet no manos krājumos esošiem Debbie Bliss Baby Cashmerino atlikumiem.
Adīju no apakšas un augšu, bez šuvēm, un mugurpusē ar kakla daļas paaugstinājumu.
Mans augums ir 180 un es teiktu, ka tas ir L-XL izmērs. Mīksts un silts. Adīts vienā kārtā.

Adīt sāku septembrī. Dzija diezgan smalka. Dabiņš bija laikietilpīgs...bet, adot to visai ikdienas dzīvei pa starpu, to iztērēto laiku nepamana.
Mani trīs jaunākie bērni šai laikā ir sākuši trenēties daiļslidošanā - dēls (8), meita (7) un meita (4). Ar sasalušiem pirkstiem daudz adīju ledushallē, kāmēr vēroju savus ledus putniņus :-)

Rezultāts ir labs. Pašai patīk.

Manīju, ka agrāk, daudz rakstīju par ēdiena gatavošanu.
Šajā (ēdiena) jomā man daudz kas ir mainījies, līdz ar emigrāciju.
Interese pret ēdienu ir krietni mazinājusies. Sākumā pārstāju ēst cūkgaļu, tad liellopa gaļu, tad vistas, tad jēru...garšo zivis. Tieši no okeāna un svaigi izzvejotas. Pagatavotas elementāri - cepeškrāsnī ar nedaudz sāls, piparu un citronu sulu. Žēl, ka makšķerēšanas sezona ir tikai vasarā...

Ziemā dzīvoju pieticīgi, uz dārzēņiem, skira, siera, biezpiena, olām...
Jāsaka, ka vietējos veikalos dārzēņu izvēle ir bāzes līmenī...bet nu tomēr! Re, viena vieglās maltītes ideja - krāsnī cepta paprika ar sīpoliem, ķiplokiem un olīveļļu. Pēc cepšanas iepildu tās paprikas laiviņas ar vārītiem savvaļas rīsiem. Ideāli!

Ejot uz un pēc sporta zāles, kur pārsvarā es slēpoju gargabalus, papildus izmantoju proteīnu un aminoskābju dzērienus...

Padalaties ar savām izmaiņām jūsu dzīvēs, jaunām garšām un nodarbošānām. Būšu priecīga, ja blogs atdzīvināsies.

Turpinājums sekos!

Stash Sweater

Domāju, ka katrai, kura kaut nedaudz ada, noteikti ir dziju krājumi! Un, bez šaubām, ka daļa no dzijas, stāvot un gaidot savu kārtu tikt pielietotai, diemžēl, zaudē savu aktualitāti... Man, protams, arī tā ir!
Paklausoties vienā savas adatu māsas ieteikumā, veidoju miksli no neaktuālām dzijām un uz lielā diametra adatām adīju intersantu džemperu LABISKI :-)
Mikss sastāvēja no pienbaltas Kokvilnas Bella, ceriņu pelēkas Haapsalu ekstra plānas lakatu vilnas (šie divi pavedieni nemainījās visā džemperī) un dažādiem, sadraudzīgiem kidmohēras atlikumiem.
Bezvīļu reglāns no apakšas.
Rezultāts ir brīnum jauks un, cerams, iedvesmojošs!
Šādi eksperimenti noteikti, ik pa laikam, sekos vēl!

Kamola stāsts

Esmu Noro dzijas kamols un par mani jau ir rakstīts ieprieš šeit un šeit.
Esmu skaista un mani izvēlējas viena rokdarbniece, pirkšanas brīdī bez konkrēta mērķa, bet izmēģināšanai, adīšanai.
No manis noadīja jaku bet .... apkakles daļai pietrūka kādi 30 grami.
Tos gramus vairs nevarēja piepirkt klāt.
Esmu stāvējusi adīšanas kastē, pusadītā, ilgu laiku bez izredzes ieraudzīt gaismu.
Tad, man tomēr piemeklēja ''draudzeni'', arī no Japānas, bet tumšākas krāsas. Tad rokdarbniecei parādījusies vēlme ar mums abām ''paspēlēties''.
Mani izārdīja un salika godīgās (proporcionālās) strīpās ar to draudzeni. Izrādās, ka no mums abām sanāca džemperis un cimdi rokdarbnieces meitai.
Tā, tiekot apčubināta, draudzīgā kompānijā un lieliskā formā tiku ārā no adīšanas kastes.
Es regulāri apmeklēju skolu, mācos visādas gudrības un interesantas valodas kopā ar meiteni, kuru ļoti mīlu un sildu. Nekožu un nespītējos, arī ja mani mazgā.