Esmu ārste.
Man ir 32.
Ikdienā strādāju un regulāri dežūrēju neatliekamā ķirurģiskā dienestā.
Man tas patīk!, ar nelielu piebildi,- ja tā nav par daudz. Ka arī, ja padarītais darbs nes augļus.
Par laimi, mans vīrs arī ir ķirurgs (un loti labs ķirurgs!!!) un viņš mani saprot...
Ko es daru? - es mēģinu balansēt starp grūtu darbu, maternitāti, mājsaimniecību, dārzkopību un rokdarbiem desertā. Dzīve ir trakoti aktīva un brīžiem no visa ļoti nogurstu. Zinu, ka kaut ko līdzīgu izjūt katra sieviete. Šādos brīžos rekomendēju iedzert piparmētru tēju un nogulēt kādas 12 stundas no vietas. T.i., ļoti dabiskā veidā uzlādēt baterijas. Tad vēl, es citreiz paņemu baltu lapu un uzskicēju pa punktiem gan labas (paveiktas, priecīgas) lietas, gan tās, kuras sarūgtina, vai nepadodas. Un, kad apakšā visam novelk horizontālu līniju, tad kā par brīnumu, tām labām lietiņām tomēr ir pārsvars! Arī šodien jūtos nedaudz draņķīgi, bet...pārdomāju savu gandrīz nostrādāto nedēļu:
Pirmdien viena no maniem maziem pacientiem uzzīmēja man jauku kartiņu. Es palaidu viņu uz mājām gan ar mazu rētu uz puncīša, gan ar smaidu uz lūpām. Bērnu dāvinātus zīmējumus vienmēr krāju savā kabinetā.
Darbu beidzu agrāk nekā parasti un nolēmu doties uz pludmali. Pa ceļam mazliet iepirkos un, nemanot, palaidu garām saulīti...
Otrdien no rīta saņēmu paciņu ar internetā nopirkto japāņu dziju ITO.
Pēcpusdienā biju pie dietologa. Mēs kopīgi nolēmām, ka manam ķermenim ir jātiek vaļā vēl no 15,5 kilogramiem. Līdz mērķa svaram ir vēl TIKAI 80 DIENU diētiskais maratons.
Trešdienu sāku ar Liepājas diētas atslodzes dienu. Atslodzes dienas panesu viegli, jo jāēd man garšīgus produktus, un, galvenais, nav jāiespringst par ēdienreižu laiku. Ēst var kad grib, nevis konkrētajā laikā.
Vēlāk, pirmoreiz veicu mastektomijas operāciju.
Ar velosipēdu un bērnu aizmugurē pēc darba nobraucu 12 km.
Vakarā ilgi adīju. Pirms kādas nedēļas "nejauši" uzsāktu kokvilnas jaciņu.
Daudz domāju par atvaļinājumu. Mēs gribam laist uz Zandzibāru, bet šo
braucienu visticamāk atliksim uz ziemas periodu, jo patreiz ir lieli
tēriņi sakarā ar nebeidzamo mājas remontu. Arī Zandzibārā patreiz ir lietus periods :-( Nolēmām par sportisku atvaļinājumu. Daudz riteņosim pa Igauniju. Septembrī, iespējams, ka brauksim uz Itāliju, uz kārtējo medicīnas konferenci (to daļēji mums finansē farmācijas firma).
Ceturtdien slimnīcā notika svarīgs vēsturisks moments - pārvākšanās uz jaunuzceltu operāciju bloku. Kopā ar vīru izstaigājām gan pa vecajām operāciju zālēm, gan arī pa jauno neticami skaistu un profesionāli nodrošinātu operāciju bloku. Ar Samsung telefonu uzņēmām arī dažas bildītes.
Vēlāk saņēmu manuprāt ārstam neatbilstošu algu...
Vēlme strādāt neizzūd, bet abi ar vīru aizvien biežāk sākam štukot par pārcelšanos uz ārzemēm.
Vakarā mājās atrodos visai netipiskā sabiedrībā - vientulībā. Ēdu savas veselīgas, bet niecīgas vakariņas, blogoju un nedaudz adīju. Noadīju pēdējos cm jakas garuma.
Piektdien pēc darba aizbraucām uz Rīgu. Uzsākām kārtot vienu svarīgu lietu. Ir jāpārdod viens maziņš dzīvoklis, kur agrāk dzīvoju es. Pa ceļam adīju raibās jakas piedurknes un domāju, ko adīšu no ITO. Varbūt svārkus?
Iepirkāmies veikalā TREK. Mēs fanojam par riteņbraukšanu. Un ir pilnīgi jūtams, ka šīs hobbijs ir sācis nopietni konkurēt ar rokdarbiem, adīšanu :-)...
Sestdiena sākās ar olu brokastīm. Cik labi, ka vīrs mani atbalsta manā grūtā diētā. Nobildēju brokatu pagatavošanu, jo gribu parādīt kādas mēs dabujām uzpariktes priekš olu pagatavošanas. Silikona riņķis neļauj olai izplūst uz pannas, bet groziņā olu vāra.
Vēlāk atkal riteņojām, daudz riteņojām...
Jaunnedēļ plānoju raibās jakas performanci.
Novēlu visiem iespaidiem un rokdarbiem bagātas brīvdienas!
Priecāšos, ja dalīsieties ar mani savā ''balansēšanas" pieredzē :-)))
Lai veicas!!!
♥ ALISE
Man ir 32.
Ikdienā strādāju un regulāri dežūrēju neatliekamā ķirurģiskā dienestā.
Man tas patīk!, ar nelielu piebildi,- ja tā nav par daudz. Ka arī, ja padarītais darbs nes augļus.
Par laimi, mans vīrs arī ir ķirurgs (un loti labs ķirurgs!!!) un viņš mani saprot...
Ko es daru? - es mēģinu balansēt starp grūtu darbu, maternitāti, mājsaimniecību, dārzkopību un rokdarbiem desertā. Dzīve ir trakoti aktīva un brīžiem no visa ļoti nogurstu. Zinu, ka kaut ko līdzīgu izjūt katra sieviete. Šādos brīžos rekomendēju iedzert piparmētru tēju un nogulēt kādas 12 stundas no vietas. T.i., ļoti dabiskā veidā uzlādēt baterijas. Tad vēl, es citreiz paņemu baltu lapu un uzskicēju pa punktiem gan labas (paveiktas, priecīgas) lietas, gan tās, kuras sarūgtina, vai nepadodas. Un, kad apakšā visam novelk horizontālu līniju, tad kā par brīnumu, tām labām lietiņām tomēr ir pārsvars! Arī šodien jūtos nedaudz draņķīgi, bet...pārdomāju savu gandrīz nostrādāto nedēļu:
Pirmdien viena no maniem maziem pacientiem uzzīmēja man jauku kartiņu. Es palaidu viņu uz mājām gan ar mazu rētu uz puncīša, gan ar smaidu uz lūpām. Bērnu dāvinātus zīmējumus vienmēr krāju savā kabinetā.
Darbu beidzu agrāk nekā parasti un nolēmu doties uz pludmali. Pa ceļam mazliet iepirkos un, nemanot, palaidu garām saulīti...
Otrdien no rīta saņēmu paciņu ar internetā nopirkto japāņu dziju ITO.
Burvīga plakana pavediena dzija |
Trešdienu sāku ar Liepājas diētas atslodzes dienu. Atslodzes dienas panesu viegli, jo jāēd man garšīgus produktus, un, galvenais, nav jāiespringst par ēdienreižu laiku. Ēst var kad grib, nevis konkrētajā laikā.
Vēlāk, pirmoreiz veicu mastektomijas operāciju.
Ar velosipēdu un bērnu aizmugurē pēc darba nobraucu 12 km.
Vakarā ilgi adīju. Pirms kādas nedēļas "nejauši" uzsāktu kokvilnas jaciņu.
Alize Bella batikota 4 veidu kokvilna |
Ceturtdien slimnīcā notika svarīgs vēsturisks moments - pārvākšanās uz jaunuzceltu operāciju bloku. Kopā ar vīru izstaigājām gan pa vecajām operāciju zālēm, gan arī pa jauno neticami skaistu un profesionāli nodrošinātu operāciju bloku. Ar Samsung telefonu uzņēmām arī dažas bildītes.
kas tik te nav izdarīts!... |
op.zāle nr.6 |
Vēlme strādāt neizzūd, bet abi ar vīru aizvien biežāk sākam štukot par pārcelšanos uz ārzemēm.
Vakarā mājās atrodos visai netipiskā sabiedrībā - vientulībā. Ēdu savas veselīgas, bet niecīgas vakariņas, blogoju un nedaudz adīju. Noadīju pēdējos cm jakas garuma.
nu, kā jums patīk mans vasaras strīpainis? |
mūsu ekspress kabinets mājās... |
Iepirkāmies veikalā TREK. Mēs fanojam par riteņbraukšanu. Un ir pilnīgi jūtams, ka šīs hobbijs ir sācis nopietni konkurēt ar rokdarbiem, adīšanu :-)...
Sestdiena sākās ar olu brokastīm. Cik labi, ka vīrs mani atbalsta manā grūtā diētā. Nobildēju brokatu pagatavošanu, jo gribu parādīt kādas mēs dabujām uzpariktes priekš olu pagatavošanas. Silikona riņķis neļauj olai izplūst uz pannas, bet groziņā olu vāra.
Vēlāk atkal riteņojām, daudz riteņojām...
Jaunnedēļ plānoju raibās jakas performanci.
Novēlu visiem iespaidiem un rokdarbiem bagātas brīvdienas!
Priecāšos, ja dalīsieties ar mani savā ''balansēšanas" pieredzē :-)))
Lai veicas!!!
♥ ALISE
Iespaidīgs raksts....Un manuprāt Latvijā par nevienu darbu nemaksā atbilstošu atalgojumu,kur nu vēl par ārstiem runājot.Un nesaprotu kur Tev atliek laika vēl rokdarbiem?!Jaciņai skaistas krāsas:)
AtbildētDzēstPaldies, Ilze! ar to adīšanu ir tā, ka adīklis vienmēr līdzi. Citreiz sanāk paadīt dežūrā, citreiz kādā brīvā brīdī, bet pamatā es adu pirmdienas vakaros, jo tad tie ir mani vientuļi vakari.
DzēstKā es Tavu balansēšanu saprotu... Un vēl taču bērni... Starp citu, šonedēļ man ārste teica, ka man nopietni jāpadomā par maniem liekajiem kg apmēram 15. Un dziju es arī šonedēļ nopirku, mazliet Noro un kidmohēru. Ito krāsas fantastiskas. Kokvilnas jaciņa ir lieliska, man ļoti patīk, labprāt aizņemtos to panēsāt. Dievinu kokvilnas adījumus vasarā. Šī bija īpaši grūta darba nedēļa, bet es izturēju, tagad divas nedēļas baudīšu atvaļinājuma priekus.
AtbildētDzēstLai izdodas Tev cīņa ar tiem kg! Kad sāksi adīt, padalies iespaidos par jauno dziju.
tad tev tik atliek sākts savu diētu! Visu, ko iepriekš mēģināju nenesa īpašus panākumus, tāpēc šoreiz to daru kopā (ar) dietologu.
DzēstVaru tikai apbrīnot, ka Tev vēl pietiek spēks un atliek laiks rokdarbiem! Malacis! :)
AtbildētDzēstMan prieks arī par Tavu apņēmību figūras uzlabošanā. Lai gan skatos, Tu izskaties lieliski. :) Tomēr saprotu Tevi, ja pašai ir tā sajūta, ka kaut kas ir par lieku, ir jādarbojas. Es saviem liekajiem 5 kg nopirku masējošo riņķi. Protams, neviens jau arī manus dažus liekos nepamana, bet es pamanu un manas sajūtas būs labākas, kad riņķis noapļos arī tos. :) Lai mums izdodas! :)
Man arī ir masējošais riņķis! Bet, iedomājies, kas par joku, - es nemāku ar viņu darboties!!! Man viņš neturas uz vidukļa, krīt nost un visi par mani smejas :-))) es arī :-)
DzēstPalasīju Tavu rakstu un varu tikkai pabrīnīties par Tevis paveikto daudzumu!Varu dziļi noliekt galvu ...Lai Tev izdodas ar tievēšanu!Sapratu, ka manas atrunas par to, ka trīsreiz barojot bērnus slaidu figūru neiegūsi nobāl...
AtbildētDzēstnu jā, es vienmēr strīdos ar tām sievietēm, kuras savus liekus kg noraksta uz grūtniecībām un bērnu barošanu. Bet, protams, sieviete upurē bērnu dēļ ne tikai savus dzīves labākus gadus, bet arī labāko figūras stāvokli. Es, piemēram, skaidri zinu, ka pat ļoti notievējot, vienalga būšu ar nelielu vēderiņu un strijām, jo tās ir normālas n-to grūtniecību sekas.
Dzēstbrīnišķīgs un patiess ieraksts! Palasot to, sapratu, ka neesmu vienīgā dīvaine ar savu kari pēc rokdarbiem, pārdomām par lielas noslodzes darbu un neadekvāto atalgojumu, par savu dubultoto svaru pēc grūtniecībām... Tu liki pasmaidīt... un saņemties turpināt iet savu izvēlēto ceļu :)
AtbildētDzēst