svētdiena, 2013. gada 6. oktobris

Veclietu pārvērtības

Skaista un liela lāde - 18.gs. vīra dzimtas mantojums.
Lāde bija gadu-gadiem ''marinēta'' šķūnī, kāmēr tai nepieķeros es.
Dot lādei jaunu izskatu un jaunu dzīvi, pašrocīgi man noteikti nebūtu sanācis... Restaurācijas darbu labi izdarīja viens vietējais kokapstrādes meistars.

PIRMS
PĒC

Es ļoti priecājos, ja kādai veclietai izdodas dot jaunu izskatu, un attiecīgi jaunu dzīvi.
Piemērām, agrāk, šajā lādē glabāja graudus, bet tagad tā kalpo par frotē dvieļu glabātuvi musu jaunajā vannasistabā.
Tiesa gan, ka veclietu remonts (restaurācija) izmaksā dārgi. Bet, veclietām ir savs, vārdos neaprakstāms šarms. 

Mūsu mantojumā vēl ir dažas nerestaurētas lietas, kuras ''stāv rindā'' pēc sava jaunā izskata un jaunās dzīves... (viena lielākā lāde, svari, gludeklis,...) Par tām noteikti vēl kādreiz stāstīšu!


Lādē atradu arī skaistu izšūtu dvieli un galda segu. Viss ir izmazgāts un gan jau tiks lietots...
Paldies maniem bērniņiem par palīdzību šo dārgumu bildēšanā! :-)

Viņi neplēš, bet rāda!

7 komentāri:

  1. nu re, vismaz tagad zināsi, kas īsti tev pieder :-)

    AtbildētDzēst
  2. Cik jaukas lietas! Es sestdien no pagraba izvilku veco ratiņu, nav lietots pēdējos gadus divdesmit, noputējis pagalam. Vīrs padarbojās ar smilšpapīru, tagad jau labāks izskats, ceru, ka uzpucēs to līdz galam.

    AtbildētDzēst
  3. Tiešām jaukas senlietas - ar vēsturisku vērtību! Atceros, maniem vecvecākiem bija daudz tādas lielās lādes. Žēl, ka laiks un cilvēki tās nav saudzējuši.

    AtbildētDzēst
  4. foršas tās vecās lietas. Man ir nejēgā daudz veculaiku linu dvieļu ar dažādiem izšuvumiem...man patīk tos lietot... vienreiz gan viena vēstures pētītāja aizrādīja, ka tādus vajagot lādē glabāt, nevis lietot...bet es vienalga lietoju, man tā tīk

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. ...es ar par veclietu lietošanu! Tad tās dzīvo!

      Dzēst
  5. Fantastiks ieraksts!Un tas komentārs pie pēdējās bildes man lika smaidīt!

    AtbildētDzēst