trešdiena, 2013. gada 30. janvāris

Zilās mīlestības turpinājums

Man ļoti patīk zilā krāsa...
Lēnām strādāju pie jaunā tamborprocesa zilā krāsā. Un pavisam drīz, man bús gatava
 paliela kokvilnas somiņa!
Man jau ir gatavs somas korpuss un tam pat ir piešūti rokturīši..., bet tagad notiek intersantākais un grūtākais - somas dekorēšana.

Patreiz rokdarbu veikalos "nav kokvilnas sezona" un, mana dažādu toņu zilas kokvilnas vākšana pa visu Liepāju ir pārvērtusies par īstu drudzi :-) Izvēle ir žēlīga, bet šo-to esmu tomēr savākusi!

Laikam es patiešām esmu uz zilā viļņa, jo manā garderobē ir parādījušies pat zili svārki un džemperis. Viss pirkts uz pēcsvētku atlaidēm. Diemžēl ne pašas adīts...

Mans vīrs ir ķirurgs, bet sirdī pilots, tāpēc datorā vienmēr ir daudz debesu bildes...

...un tā izskatās daļa no mūsu sētas. joprojām nenovācām
z-svētku virtenes, jo tās vakarā izskatās tik skaistas!
SVEICIENI VISIEM!!!

sestdiena, 2013. gada 26. janvāris

Cauri Liepu alejai, pie zirgiem...

Nevarēšu palielīties ar intersantu fasonu vai jaunu rakstu. Šoreiz viss ir ļoti vienkārši.
Šai jakai ir divas īpatnības - Noro Flower Bed Nr.1349 dzija un manis iemīļotais puscaurspīdīgums, kuru panākt var atšķaidot pamatdziju ar kidmohēru, adot pamīšus pa kārtām. Reglāns no augšas.

Ar Noro ''personīgi esmu pazīstama'' jau gadu un vēl joprojām neesmu pārliecināta, ka esmu kļuvusi un palikšu par lielu Noro fanu.
Manuprāt, aksesuāriem (šallēm, cepurēm...) šī dzija ir pat ļoti piemērota, bet lielākiem apģērba gabaliem izskatās intersanta, bet...priekš manis par raibu un...noteikti sāk apnikt dzijas krāsu strīpojums.
Strīpojuma dēļ to ir grūti adīt.
Jāizvēlās modelis, kurš būtu jāada vienā gabalā (piemēram, reglāns), lai strīpas izvietotos daudz maz simetriski. Var jau arī to neievērot un adīt atsevišķas detaļas un tad šūt kopā, bet nekad nevar zināt, vai galarezultāts būs gana skaists un apmierinās pašu rokdarbnieci.

Es ļoti piekasos saviem darbiem un tāpēc procesā nereti ārdu un ārdu... 
Toties pēc taustes, viegluma un siltuma - Noro ir vienkārši super dzija!
Tiem, kas nezin, kas vispār ir tas maģiskais Noro, dažos vārdos, tā ir  ekskluzīva japāņu dzija. Aplūkot šīs dzijas var  mājas lapā  www.noroyarns.com 
Dzija pietiekošā sortimēntā nopērkama Rīgā, Vecrīgā, veikalā Hobbywool. Noro Flower Bed maksā 100 ls/kg. 

Mana jaciņa sver tikai 300 gramus. Adīju ilgi, piņķerējoties ar strīpām un jakas izmēru.
Divas reizes uzadīju par lielu! Tad kad tiku skaidrībā ar īstu izmēru, - aptrūkās dzija.
Īstā toņa dziju piepirku tikai pēc pāris mēnešiem.

Un,...jā, man ir nost 10 kilogrami...ja vien atceraties manu dietošanas sākumu vasaras beigās :-) 
Nometu no 85 - uz 75. Jūtos labi. Pat ļoti labi! Gribētu nost vēl kādus divus.....bet tas vairs nav tik principiāli.
pietrūkstošais akcents kapucim no pēdējiem 5iem gramiem dzijas

NOVĒLU JUMS, KĀ VIENMĒR LABU NOSKAŅOJUMU NĀKAMAJAI NEDĒĻAI! Baudiet dabu, sameklējiet mieru savos rokdarbos un nesalstiet!!!




svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

Meža terapija

Pirmoreiz par tādu meža terapiju ieminējās mana mamma. Pirms pāris gadiem viņa salauza kāju un, pēkšņi visa viņas ierastā pilsētas dzīve (kāpšana uz piekto stāvu, iepirkšanās, braukšana ar transportu, utt.) kļuva milzīgi sarežģīta. Viņa mācījās pārvietoties ar kruķiem, bet tad, kad krita un traumēja kāju vēlreiz, pieņēma draudzenes piedāvājumu pārcelties padzīvot pāris mēnešus pie viņas uz laukiem. Lauki, izrādās, ir meža mājas, kur vairāku kilometru rādiusā nav nekā. Nav pat mobilās zonas!
Mana mamma praktiski pazuda kaut kur mežā... Tad, vienu dienu, viņa atbrauca mūs apciemot. Es uzreiz pamanīju, cik ļoti viņa izmainījās...tik dabiski smaidīga, pozitīva un atpūtusies! Mamma daudz stāstīja par meža terapiju :-) Kopš tā laika viņa dzīvo prom no pilsētas un ir īstā dabas mīlētāja, un vērotāja.

Būtībā, meža terapija ir dabas dziedinošais spēks par baltu velti. Un, lai tas darbotos uz cilvēka, nav svarīgs gadalaiks, vai laikapstākļi. Daba ir brīnišķīga saulē, vējā, miglā, lietū...gan rudenī, gan pavasarī, gan ziemā, gan vasarā... Lai pilnā mērā izbaudītu dabas burvību, man būtu viena praktiskā piezīme, ka svarīgs ir atbilstošs apģērbs. It īpaši, ja dabu grib baudīt kopā ar bērniem. Un, paliekošām vizuālām atmiņām, - fotoaparāts.

Mums visiem bija grūta nedēļa un šorīt jūtām, ka spēki ir izsīkuši... Bet, apkārt raibās pidžamās staigā trīs mūsu jaunākie bērni. Es labprāt gribētu ieritināties segā pie TV un tā nogulēt visu dienu, bet tad atcerējos par jau daudzas reizes mūsu ģimenes izmantoto meža terapiju :-)
Salikām kastīti ar desmaizītēm un pielejām termosu ar siltu kakao. Mašīnas bagāžniekā sametām ragaviņas un sniega lāpstu. Un tad, kad beidzot uz aizmugurējā sēdekļa parādījās trīs mazas galviņas raibajās cepurītēs, vīrs ķerās pie sava Jeep stūres, un aizveda mūs uz mežu. Man līdzi kā vienmēr bija mans uzticīgais Sony.

Diena bija pelēcīga un sniegotās ainavās varēja saskatīt neaprakstāmi daudz, man tik ļoti mīļas, pelēkas krāsas toņu un nianšu...  

Mežā atradām daudz vietējo zvēru pēdas. Izvizinājām bērnus ar ragavām. Fotografējām...un tad piestājām pie vienas skaistās eglītes, uz nelielu ziemas pikniku. Iekārām eglītē burkāniņus, lai pēc mūsu aiziešanas zvēriņiem prieks. Sasildījāmies ar kakao. Un pārsteigums no mammas bija no Ziemassvētkiem pāri palikušo brīnumsvecīšu un sveču dedzināšana.
Pa ceļam uz mežu...
Pa ceļam uz mežu...
Atbraucām mājās ļoti labā noskaņojumā, pārguruši un ar sarkaniem vaigiem!!!
Vediet arī savus mīļumus uz mežu! Priecāšos, ja padalīsieties ar mani savos iespaidos!

Vakarā, kad mazie aizies gulēt, es gan, uz pāris stundām, nodošos adīšanas priekam un noklausīšos kādu labu filmu!

Labu noskaņojumu jums un jūsu ģimenēm visu nākošo nedēļu!

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Sīklietiņas un ļoti-ļoti labas atmiņas

Pārcilājot vecus fotoalbūmus, atradu daudz vecu jauku bilžu!
Fotogrāfijas ir uzņemtas pēdējo sešu gadu laikā, kad biju savu trīs jaunāko bērnu gaidībās, vai bērnu kopšanas atvaļinājumos, un radīju ārkārtīgi mīļas un mazas lietiņas saviem maziem cilvēciņiem.

Sirdi pārņem siltas atmiņas, bet lūpas - smaids!...........

piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

2012. gada bilance

Janvāris:
Jaciņa Paulai no krāsainas somu Novita zeķu dzijas un kidmohēras.
Vairāk bilžu + apraksts šeit

Februāris:
Aade Long blue džemperis vīram.
 Vairāk bilžu + apraksts šeit

Marts:
Kapučjaka mazajai Akvelīnai pavasara toņos. Maiga un vienkārša turku dzija.
Un zaļš bolero Akvelīnas mammai no lina un zīda kidmohēras.
Vairāk bilžu + apraksts šeit un šeit!

Aprīlis:
Sarafāns Akvelīnai. Izmantoti dažādi kokvilnas dzijas atlikumi.
Vairāk bilžu šeit

Maijs: 
Kokvilnas kleita meitai Annai. Merserizēta turku kokvilna Bahar.
Vesels stāsts par šo kleitiņu ir atrodams šeit
Jūnijs:
Tamborētas cepurītes.


Jūlijs:
Kokvilnas jaka man. Atkal turku kokvilna, bet šoreiz Bella. Rekomendēju šo dziju! Adījums ir pasakaini mīksts, patīkams un adīšanas process ir visai viegls un aizraujošs. Es brīnos par tik zemu dzijas cenu! Jo manuprāt, tā ir ļoti kvalitatīva!
Skaistās bildes un atmiņas par siltu vasaru šeit

Augusts:
Aade Long red jaka. Atkal man! Viennozīmīgi, tā man ļoti mīļa jaka, kuru valkājot saņēmu daudz komplimentu no apkārtējiem!
Beautiful Reds bildes, apraksts + diskusija komentāros nedaudz šeit un daudz šeit

Septembris:
Krokodils, zvīņas, vai kādas nu kuram asociācijas... Tamborēts lakats un cepure no turku angoras. Darba, laika un dzijas ietilpīgs projekts.
Smalkāk par šo darbiņu šeit

Oktobris:
Iesāku adīt jaku rudens krāsās, bet adīkli uz kādu laiku atliku... Iemesls? - pietrūka Noro dzija.

Novembris: 
Tamborēti Drops Delight cepure un mēbius šalle. 
Ja vēl adītu vai tamborētu mēbius šalli, tad taisītu to īsāku, lai vairāk pieguļ kaklam. Tās garākās, manuprāt, ir vairāk dekoratīvās šalles.
Dzija ir intersanta, labas kvalitātes, bet izpētot birciņu - tas pats turks vien ir :-)
Kopmplekts tapis ar Kristīnes palīdzību.
Vairāk bilžu šeit

Decembris:
Tamborēts Adventes vainags.
Par šo savu mākslas darbu priecājos visvairāk! Svētku laikā vainags godam rotājis mūsu viesistabas sienu un līdzēja vairot svētku sajūtas.
Arī ļoti darbietilpīgs projekts.
Detalizētāk šeit
 

Iesākts un nepabeigts:
1. bērnu kokvilnas bolero
2. zilā Noro kleita
3. baltā kokvilnas tunika
4. Santpauliju spilvens
5. dīvainas Carnevale dzijas tamborēti motīvi, par kuru tālāko likteni vēl nevaru izteikties...
6. Noro pelēcis, kuram tik vakar piepirku trūkstošus 100gr dzijas

Plāni un vīzijas:
1. pabeigt nepabeigto
2. iemācīties nepilnās kārtas un bezvīļu reglānu no kakla
3.100% kašmirs
4. uzadīt kaut ko žakardā
5. radīt vairāk hand-made mājas dekorus
6. sega viesistabas dīvānam. Mums ar vīru. N-tajiem un garajiem vakariem
7. turpināt darināt eko attīstošas rotaļlietas maziem bērniem

VISIEM LAIMĪGU UN IDEJĀM UN ROKDARBIEM BAGĀTU JAUNU 2013. GADU !!!